Dzīves mākslas kursu dalībniekiem nav pieņemts plaši apspriest mūsu vingrinājumus ar nezinātājiem (ar pamatlīmeņa zināšanām un pieredzi citam pamatlīmeni iemācīt nevar). Ir noteikts, ka jābūt mācītam un sertificētam skolotājam, lai mācītu Sudaršan Krija vai Sahaj Samadhi meditāciju. Šīs manas piezīmes ir domātas kā vispārēja ievirze tiem, kas prāto par šāda kursa ņemšanu. Tās nav ieteikumi vai norādījumi vingrinājumu izpildei.
2004. gada jūnijā es ņēmu meditācijas kursu pie Maikla Fišmena (Michael Fishman). Šo kursu drīkst pasniegt tikai daži instruktori, kas paši ir mācījušies pie Sri Sri. Kurss aizņem apmēram divas stundas četrus vakarus. Tas ir ievadkurss un prasa vismaz laika un emocionālo ieguldījumu. Sahaj Samadhi sanskritā nozīmē “dabiska apskaidrība“.
Tā ir uz mantru dibināta meditācijas sistēma, tā ka tev tiek sniegta mantra jeb svēts vārds, kas tev klusībā ir jāatkārto, lai ierosinātu meditācijas stāvokli. Tu nedrīksti to izpaust citiem.
Sri Sri skaidro vingrinājuma būtību šādi:
“Meditācija ir smalka nekā nedarīšanas māksla – kā atlaist visu un palikt pašam, kas tu esi.”
Kā vairums Dzīves mākslas vingrinājumu, kurss sniedz skaidrus viegli izpildāmus norādījumus, vienkāršus “ko darīt un ko nedarīt” ar tiešu ievirzi uz zemākajām gaidām (mazāko pietiekamo rezultātu). Dzīves mākslas fonds, šķiet, ir virzīts iemācīt gūt no vingrinājumiem lielāko labumu ar mazāko risku attiecībā uz iesācējiem. Kā stāstīja Maikls Fišmens, mums nav jāgatavojas askētiskai sēdēšanai kalnu alā, veltot visu dienu lūgsnām un meditācijai. Man šķiet, ka Dzīves mākslas skola ir pielāgojusi jogas vingrinājumus mūsdienu dzīvei, kurā praktizētājiem nākas nopelnīt dzīvei, dabūt bērnus mājā no futbola un tīrīt māju. Tāpēc mēs nevaram izbrīvēt vingrinājumiem ilgu laiku. Bet tomēr, izšķirošs noteikums ir praktizēt katru dienu, tā ka laiks sakrājas, un vingrinājumi prasa nodošanos tiem un noturīgumu.
Kā tas notiek
Man ir ikdienas ieradums veikt 20 minūšu prānajamu un (sudaršan) kriju rītos, tā ka vēl pieliktās 20 minūtes meditācijas ir nomierinošs vingrinājums. Pāriet no darba ar elpu uz meditāciju ir vienkārši. Meditācijas beigās tu vari pielietot pārmaiņus nāsu elpošanu (Nadi Sodhana), lai mierīgi atgrieztos parastajā dzīvē. Dzīves mākslas mācība prasa vēlreiz meditēt vēlāk dienā, vēlākais pirms vakariņām. Vienmēr veiciet Dzīves mākslas vingrinājumus ar tukšu vēderu. Vakara reizē es parasti veicu īsu prānajamas vingrinājumu, lai pārslēgtos uz meditāciju.
Vairums cilvēku domā, ka meditācijā būs darīšana ar kaut ko sarežģītu — nav gan. Vajadzīga ir noturība un prasme atslēgt mentālo vāvuļošanu, kas nāk no prātuļošanas. Mērkaķa prāta izslēgšanai ir dažādi paņēmieni. Atskārsmes (jeb vipassana) meditācija, piemēram, ir vērsta uz elpu kā vingrinājuma enkuru. Lai kurp noklīstu prāts, tu pagriez to atpakaļ uz elpu. Sahaj Samadhi enkurs ir mantra.
Kursa laikā vajadzēja daudz atbalsta un pacietības ar studentiem, atbildot uz jautājumiem sākot no izpildes (“Vai iet dušā pirms vai pēc rīta vingrinājuma?”) līdz ideoloģiskiem (“Ja Sri Sri atzīst Mahariši Mahešjogi par savu Skolotāju un veic transcendentālo meditāciju, kādēļ mums tagad jāvingrinās Sahaj Samadhi?”). Fišmens sniedza pamatnorādījumus meditācijai un tās iekļaušanai mūsu dzīvēs. Viņš sakaidroja arī kāpēc Sahaj Samadhi meditācija iedarbojas, un kas meditācija nav — tā nav Dieva balss vai praviešu klausīšanās; tā nav sapņu tēlu skatīšanās un tā nav pasaules likteņu iztirzāšana. Šā paņēmiena mērķis nav svami (apskaidrota Skolotāja) sēdēšana Tibetas kalnu alā. Dzīves mākslā ikdienas meditācija ir garīgās higienas veids — kā zobu tīrīšana — spriedzes atbrīvošanai. Veiksmīgākajā gadījumā tā ir sastapšanās ar dievišķo mūsos.
Mana mācekļa pieredze
Es iemācījos dažas lietas, kas atbalsta manus vingrinājumus:
Es atvēlu laiku.
Es meditēju noteiktā dienas brīdī un piešķiru tai noteiktu laika sprīdi.
Es nesagaidu neko lielu.
Es palieku atvērts pret jebkuru, kas atnāk.
Mans lielākais atklājums bija, ka es patiesi pārvaldīju savu meditāciju. Neviens nevar man pateikt, vai es meditēju pareizi vai nē. Ja vēlos, es varu būt meditācijā un noskaitīt no 100 atpakaļvirzienā. Es varu fantazēt.
Un tomēr es varu padarīt rimtu savu prātu, apklusināt to un pavērst savu (garīgo) skatu sevī. Protams, bieži ir grūti apklusināt savu mērkaķa (bezjēdzīgi lēkājošo) prātu; tas ir Budas paša lietots jēdziens prātu veidu aprakstīšanai.
Mērkaķa prātam pretējā meditatīvā stāvokļa galā ir miegs. Mierigs un kluss stāvoklis meditācijā veicina miegainību, tā ka tas ir kā jokdaris, kas piezogas, gaidot, kad prāts zaudēs modrību un ieslīdēs snaudā.
http://www.pranajournal.com/samadhi.htm
Gara dāvanas 