Par meditāciju bez noslēpumainības. Šri Šri Ravi Šankars

Dzīves mērķus var īstenot dažās meditācijas vai iekšvēres (introspekcijas) minūtēs.

Prāts bez satraukuma ir meditācija.
Prāts, kas viss (“līdz ausīm”) ir patreizējā mirklī, ir meditācija.
Prāts, kam nav šaubu, nedz nojautu, ir meditācija.
Prāts, kas ir atgriezies mājās (no darba), pie sava sākuma, ir meditācija.
Prāts, kas “nav prāts”, ir meditācija.


Meditācija ir nevis darbība, bet nekā nedarīšanas māksla.
Miers, ko tu gūsti meditācijā, ir dziļāks par dziļāko miegu.
Meditācijā tu esi pāri visām vēlmēm.
Meditācija ir pagātnes niknuma un visu nākotnes nodomu atlaišana.
Meditācija ir kā lidojums ārpus sevis visumā, kur nav ne saules lēkta ne rieta.
Tava dvēsele ķermenī ir kā vieta, kur nav novecošanās.
Meditācijā viss ir rāms.

http://www.spiritualthoughts.in/2007/03/significance-of-meditation-by-sri-sri.html

Meditācija nav pūles domāt par kaut ko.
Meditācija ir dziļa atslābināšanās. Ja tu esi nodarbināts ar kādu jautājumu, tu neesi atslābinājies.
Meditācija ir gandrīz kā miegs, bet ne miegs. Tas ir tas, kas notiek tūdaļ pēc Sudaršan Krija – kad tu esi atlaidies, kas ir tavā prātā?
Nekas! Tur nav nekā. Tas ir tukšs. Tā ir meditācija. Jeb, kad tu esi īsti laimīgs, vai kad tu atpūties, kāds ir tava prāta stāvoklis?
Tas ir meditatīvs prāts.
Tāpat, kad tu esi dziļā mīlā… un tu atslābinies mīlā, tā ir meditācija.
Tas ir ļoti vienkārši! Kad prāts tiek vaļā no satraukuma, kad tas kļūst rāms un dzidrs un ir mierā, notiek meditācija.
Meditācijā tu vari pārvērst savu ķermeni par spēkstaciju, izveidojot itkā iekšēju enerģijas avotu.

http://us.artofliving.org/wisdom/index.html

Kad tu vari atslābt? Miers ir iespējams tikai, kad tu esi apturējis visu citu rosību. Kad tu izbeidz mētāties, kad tu izbeidz strādāt, domāt, runāt, skatīties, klausīties, saost, sataustīt – kad visa šī rosība apstājas, tu vari gūt mieru. Kad ir apturētas visas šīs patvaļīgās norises, tad tu vari gūt mieru vai miegu. Miegā tev ir palikušas tikai neviļus darbības, kā elpa, sirdspuksti, gremošana, asinsrite utt. Bet tas nav “pilnīgs miers”. Pilns miers jeb meditācija iestājas, kad prāts ir aprimis.

Kas ir fokuss? Būt patreizējā brīdī (šeit un tagad), būt savāktam, pievērsties visaugstākajam un turpināt atrasties šajā miera telpā – tas ir fokuss. Ja nav miera, nav fokusa. Ja tu esi mierā, fokusējums ir jau noticis. Tāpat, ja tu fokusējies, tu gūsti mieru. Ieskaties pats savā dzīvē. Norūpējies tu esi gan tad, kad tev ir vēlamais, gan tad, kad nav! Piemēram, ja tev ir nauda, raizes ir klāt. Tu baiļojies vai raizējies domājot par to, ko ar naudu iesākt – vai ieguldīt kaut kur vai nē, un ja ieguldi, tad raizējies par to vai tās daudzums pieaug, vai samazinās, jeb vai tu esi nobažījies par svārstībām fondu biržā. Ja tev naudas nav, arī tad tu esi norūpējies. “Atbrīvošanās” ir tā pilnīgā brīvība, kurā tu neraizējies gan tad, kad kaut kas ir, gan tad, kad nav.

Īsta brīvība ir brīvība no nākotnes un brīvība no pagātnes. Ja tu patreiz neesi laimīgs, tu vēlies spožu nākotni. Vēlmes nozīmē tikai to, ka patreizējais brīdis nav kārtībā. Tas izraisa spriedzi prātā. Katra vēlme izraisa uzbudinājumu. Tādā stāvoklī tu esi tālu no meditācijas iestāšanās. Tu vari sēdēt aizvērtām acīm, bet vēlmes un iegribas paliek saspriegtas; tu muļķo sevi ar domu, ka meditē, bet īstenībā tu esi maldos!

Kamēr kāda vēlme kavējas tavā prātā, tu nevari būt pilnīgā mierā. Valdnieks Krišna Bhagavad-Gītā saka: “Tu nevari panākt Jogas stāvokli (vienību ar sevi), neatmetot sevī vēlmes jeb kārības.”. Kamēr tu uzturi kaut kādus plānus, tavs prāts neapstājas. Katra vēlme vai godkāre ir smiltis acīs! Tu nespēj acis ne aizvērt, ne turēt vaļā, nepatīkami ir vienmēr. Bezkaislīgums ir atbrīvošanās no putekļiem jeb smiltīm acīs, tā ka tu vari tās brīvi atvērt un brīvi aizvērt! Otrs ceļš ir savu vēlmju izplešana jeb to padarīšana par tik lielām, ka tās nevar tevi apgrūtināt. Tavas acis kairina sīki smilšu graudiņi; liels akmens vai klints tavās acīs nenonāks!

Mācies no savas pieredzes. Ja tu aizej gulēt ar kādu nemieru, uzbudinājumu, vēlmi, tu negulēsi dziļā miegā. Ārēji šķiet, ka tas tikpat kā nav, tomēr šie nodomi vai godkāre vēl stāv prātā. Ļoti godkārīgiem cilvēkiem nav dziļš miegs, jo iekšā ir nemierīgs prāts. Jo vairāk tu esi noraizējies par kaut kādām norisēm, jo grūtāk būs aizmigt. Tu varēsi gūt mieru vienīgi, ja tu vienkārši atlaidīsi visu pirms gulētiešanas. Kāpēc to pašu nedarīt laiku pa laikam? Kad vēlies piesēst meditācijai, atlaid visu. Labākais veids to veikt, ir justies tā: “Pasaule izzūd un izšķīst … esmu (pa)miris!” Nemiris, tu nevari meditēt!!! Daudziem prāts nenorimst pat pēc nāves.

Gudrie nevar nomierināt savus prātus, kamēr tie ir dzīvi!
Vēlmes nāks un nāks, (bet) tā vietā, lai turētos pie tām vai maldinātu sevi, tu vēlmes atlaid – tā ir meditācija. Tu nevari izslēgt vēlmes. Tu it kā saki: “Ak, vēlmes ir posta cēlonis. Man nevajag vēlēties; kad es vienreiz būšu brīvs no vēlmēm!” Tad atzīsti tās, kad tās rodas, un palaid vaļā. Šo norisi sauc “Sanjas” (atsacīšanās). Kad tu tās visas atlaid, tiklīdz tās tevī uzpeldējušas, un paliec savākts, tad nekas nevar tevi satricināt vai novest no ceļa. Citādi tevi satricina sīkumi, un tu kļūsti draņķīgs vai apjucis. Daži vārdi no vienas vai citas puses var padarīt tevi nejauku. Dzīve tev māca mākslu atlaist visos gadījumos. Jo labāk tu esi iemācījies atlaist, jo laimīgāks, jo brīvāks tu esi. Kad tu esi iemācījies atlaist, tu būsi līksms, un kad esi sācis būt līksmē, tev tiks dots vairāk. Spēja ieņemt pareizu attieksmi pret vēlmēm un atzīt tās par veltīgām vai ne īpaši svarīgām ir briedums jeb atšķiršanas (novērtēšanas) spēja.

Kas ir tas, pie kā tu vari turēties? Tu nevari paturēt pat savu ķermeni uz visiem laikiem! Lai kā tu rūpētos, tomēr kādu dienu tas pateiks tev ardievas! Bez iepriekšēja brīdinājuma tu tiksi ar spēku padzīts no šīs pasaules! Lai ko tu būtu nodomājis, lai ko tu darītu, tavs galamērķis ir kaps! Vai tu esi labs cilvēks vai slikts cilvēks, raudi vai smejies, katrs iet uz kapu. Esi grēcinieks vai svētais, tu nonāksi kapā. Bagāts vai nabags, gudrinieks vai kluss muļķis, tu nonāksi kapā. Vai esi mīlēts vai nīsts, tu nonāksi kapā. Vai mīli kādu vai nīsti visus pēc kārtas, tu nonāksi kapā. Mirs slimnieki, mirst ārsti. Tie, kuri zaudē karus, nonāk kapā un arī uzvarētāji nonāk turpat. Tas ir galavārds! Iegūsti savu skatu uz galavārdu. Pirms ķermenis tevi pamet, mācies pamest jebko. Tā ir brīvība.

Tu vari līksmot par pasauli bez uzbudinājuma, brīvi, un tu vari brīvi atslābt un saņemt tās atbalstu. Bezkaislīgums var nest tik daudz prieka tavā dzīvē. Neiedomājies, ka bezkaislīgums ir vienaldzība. Bezkaislīgums ir ierosmes pilns, tas nes visus tavas dzīves priekus, un tas ļauj tev tik labi atpūsties. Kad tu iznāc no dziļas meditācijas, tu kļūsti ļoti sparīgs un spēj darboties veiksmīgāk. Jo dziļāk tu spēj atslābināties, jo sparīgāks tu spēsi būt darbā. Kaut arī dziļš miers un sparīga darbība ir pretējas vērtības, tās papildina viena otru.

Kas ir tas, ko tu meklē? Vai tu meklē kādu lielu prieku? Prieks esi tu!

Pastāstīšu piemēru. Vei esi redzējis kā suns grauž kaulus? Vai zini, kāpēc suņi grauž kaulus? Cieto kaulu graušana ievaino tiem žokļus. Sūcas tā paša asinis, un sunim šķiet, ka kauls ir īsti garšīgs! Pēc brīža visa mute ir bojāta. Nabaga suns ir patērējis visu laiku zelējot kaulu un negūstot neko! Jebkurš prieks tavā dzīvē ir no taviem paša dziļumiem, kad tu esi atlaidis visu pie kā tu turies un esi nomierinājies un savācies šajā telpā. To sauc par meditāciju. Īstenībā meditācija nav darbība, tā ir nekā nedarīšanas māksla! Meditācijā atvieglojums ir dziļāks kā dziļākais miegs, kāds vien tev ir bijis, jo tu pacelies pāri jebkurām vēlmēm. Tas sniedz smadzenēm tik daudz nesatricināmības, un tas ir kā ķermeņa un prāta kopuma apkope vai pilnīgs atjaunojums.

Meditācija ir pagātnes naida, pagātnes starpgadījumu un visas nākotnes plānošanas atstāšana. Plāni var atturēt tevi no iegrimšanas sevī. Meditācija ir patreizējā brīža atzīšana un katra brīža pilnīga izdzīvošana visā dziļumā. Pietiek apjēgt šo un dažas vienlaidus vingrinājumu dienas var izmainīt tavas dzīves vērtību.

Labākais salīdzinājums apziņas trim stāvokļiem – nomodam, miegam un sapņiem – ir daba. Daba guļ, ir nomodā un sapņo! Tas norisinās milzu apjomos visā esamībā, un tas notiek dažādā mērā šajā cilvēka ķermenī. Nomods un gulēšana ir kā saullēkts un tumsa. Sapnis ir kā krēsla pa vidam.

Un meditācija ir kā lidojums visumā, kur nav ne saulrieta, ne saullēkta, nekā!

http://us.artofliving.org/wisdom/articles/demystifying-meditation.html

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s