Enūma Eliš. Šumeru mīts. II plāksne

(Dievu satraukums, Marduka noteikumi)

Kad nu Tiamata bija izrīkojusi savus radījumus,
Tā gatavojās kaujai pret dieviem, saviem pēcnācējiem.
Lai atriebtu Apsu, tā ļaunus nodomus pina.
Bij paziņots Eiam, ka tā jozusies karam.
Tiklīdz dzirdēja Eia šo lietu,
Viņš nogāja klusumā tumšā un sēdēja mierā.
Gāja dienas, un aprima bailes,


Gāja pie Anšara, priekšteča sava.
Kad viņš nonāca vectēva Anšara priekšā,
10 Stāstīja Tiamatas sazvērestību visu pret viņu:
“Mans tēvs, Tiamata, mūsu radītāja, mūs ienīst.
Tā ir radījusi armiju un neganti nikna.
Visi dievi ir apvienojušies ap to;
Pat tie, kurus tu radīji, soļo tās pusē.
Tie drūzmējas un soļo Tiamatas pusē,
(ar nākošo rindu sākas burtisks atkārtojums no I plāksnes (129.-161.rinda) ar Tiamatas gatavošanos karam. Atkārtojums turpinās līdz 48. rindai)
Nikni plānus tie perina bez mitas nakti un dienu,
Rūkdami, nikni kaujai tie gatavi bija.
Rīkoja apspriedi gatavot kauju.
Māte Hubura (pazemes upe), kas veido visas lietas,
20 Neatvairāmus ieročus deva, briesmoņus – čūskas dzemdēja,
Ar asiem zobiem, nesaudzīgiem ilkņiem.
Asins vietā ar indi tiem ķermeņus pildīja.
Rēcošos pūķus baismās ietērpa,
Līdzīgus dieviem ar auru tos kronēja,
Kas tos ierauga, ļimst no bailēm,
Trako to ķermeņi, nespēj neviens tiem turēties pretim.
Sarīdījusi bija tā Odzi, Pūķi (Mušhušu?) un briesmoni Lahamu,
Milzu Lauvu, Trako Suni un, Skorpioncilvēku,
Varenos lauvu pūķus, Lidojošo Pūķi, Kentauru (lauva-cilvēks)
30 Kuri nesaudzīgus ieročus nes, cīņā bez baiļu.
To nodomi cieti, nav pretinieku tiem.
Kopā vienpadsmit šādus radīja tā.
Bet no dieviem, pirmdzimtiem saviem, kas veidoja viņas pulkus,
Pār visiem tā Kingu (haosa pūķis) par demonu armijas vadoni izcēla.
Par galveno amatā, armijas vadoni,
Par ieroču cēlāju sadursmei, pirmo kaujā,
Par kaujas vadoni, laupījuma dalītāju,
Tos atdeva visus tā varā, viņu sēdinot Padomē:
“Burvju vārdus esmu tev metusi, izceļot dievu armijā tevi.
40 Lai tu pārstāvi visus dievus, pilnu spēku tev devu.
Patiesi, pārākais esi, mans vienīgais vīrs!
Visus Anunnakus tava teikšana pārspēs!”
Deva tam Likteņu Plāksnes, uz krūtīm tam stiprinot tās:
“Neatceļamas būs tavas pavēles, pastāvēs tavs vārds!”
Tiklīdz pacelts bij Kingu, tam Anu amatu atdeva tā,
Dievu, tās dēlu, viņi likteni lemj:
“Būs tavs vārds par pirmo pamatu,
“Varenais ierocis” tik spēcīgs tā vēziens!” (šī ir pēdējā atkārtojuma rinda)
Kad dzirdēja Anšars par Tiamatas stipro trakošanu,
50 Viņš sita sev gurnus un kodīja lūpas.
[nākošās rindas ir bojātas; te ir rekonstrukcijas priekšlikumi:]
Satumsa tam sirds, garastāvoklis nemierīgs.
Viņš aizvēra muti, lai kliedzienu slāpētu:
. . . kauja.
. . .tu . . .
Rau! Tu galēji Mummu un Apsu.
Nu nonāvē Kingu, kas soļo tās priekšā.
. . . gudrību.”
Nudimmuds, . . . no dieviem, . . . .
[šeit plāksnes lūzums ir bojājis apmēram 12 rindas]
Viņš vērsa vārdu pret Anu, savu dēlu:
” . . . dižais varoni,
Kura spēks ir ārkārtējs, kura triecienu izturēt nevar.
Ej un stājies Tiamatas priekšā,
Lat nomierinās viņas prāti, lai viņas sirds var būt žēlsirdīga.
Ja tavus vārdus tā nedzirdēs,
Mūsu vārdu tad saki tai – lai var būt mierīga.”
Dzirdējis sava tēva Anšara pavēli,
80 Viņš devās tieši tai pretī, ejot pa ceļu pie tās.
Bet kad bija jau Anu gana tuvu, lai redzētu Tiamatas sazvērestību,
Viņš nespēja skatīties tai sejā un atpakaļ griezās.
[Nožēlojams tas atnāca pie sava tēva] Anšara.
. . . vērsās pie tā:
[nākošās 20 rindas ir stipri bojātas; te ir rekonstrukcijas:]
“Man nepietiks varas, lai vājinātu.”
Bija bez valodas Anšars par to kā tas (Anu) blenza uz zemi,
Matiem gaisā, kratot galvu uz Eia.
Visi Anunnaki sanāca kopā tai vietā;
Slēgtas to lūpas, klusumā sēž.
90 “Nav labi, “tie domā, “var nonākt līdz karam un,
saduroties ar Tiamatu, var nākties meklēt glābiņu.”
. . .Anšars . . .
. . .teica tas . . .
. . .atriebējs . . .
. . .varonis!”
. . .viņa nošķirtības vietā.
. . .teica tas viņam:
. . .tavs tēvs,
Jo tu esi mans dēls, kas mierina viņa sirdi.
100 Kad esi ar Anšaru vaigu vaigā, tuvojies it kā kaujā;
Runājot piecelies, tevi (Marduku) redzot, viņš nomierināsies.”
Bij priecīgs par tēva vārdiem valdnieks;
Viņš gāja un nostājās Anšara priekšā.
Kad redzēja Marduku Anšars, tam sirdi pildīja prieks.
Lūpas tam skūpstīja, izzuda bailes tam:
“Anšar, neesi mēms, ver plaši lūpas.
Es iešu un darīšu tavas sirds vēlmi.
Anšar, neesi mēms, ver plaši lūpas.
Es iešu un darīšu tavas sirds vēlmi!
110 Vai vīrs tas, kas uztiepis tev savu cīniņu?
. . .Tiamata, sieviete, kas nesas tev virsū ar ieročiem!
. . . esi laimīgs un līksmo;
Drīz staigāsi tu pār Tiamatas kaklu!
. . . esi laimīgs un līksmo;
Drīz staigāsi tu pār Tiamatas kaklu!”
“Mans dēls, kas visas gudrības zini,
Nomierini Tiamatu ar saviem svētajiem spēka vārdiem.
Vētras ratos aiztraucies pilnā gaitā.
Jo neizšļakstīsies tavas asinis; tu būsi atpakaļ atkal.”
120 Ielīksmojās valdnieks no tēva vārdiem.
Gavilēja tam sirds, tēvam tas teica:
“Dievu radītāj, dižo dievu liktens,
Ja es patiesi kā tavs atriebējs,
Uzvaru Tiamatu un dodu tev dzīvību,
Sanāksmi sasauc, man augstākā likteni sludini!
Tad arī, Ubšukinnā (tempļa svētajā likteņa plākšņu telpā), nomierinājis līksmi,
Ļauj manam vārdam tavējā vietā likteņus noteikt.
Lai negrozāms paliek, ko nosaku es;
Ne atsaukt, ne izmainīt manu lūpu pavēles lai nevar.”

http://www.crivoice.org/enumaelish.html

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s