(Marduks rada mājokļus dieviem, zvaigznes, gadskārtas, lietu, Babilonas pilsētu.)
Viņš ierīkoja vietas (pozīcijas) dižajiem dieviem.
Nostiprināja to līdziniekus – zvaigznes un planētas kā Zodiaka zvaigznes.
Noteica gadu un sadalīja to gadalaikos;
Sakārtoja trijās atbilstībās (konstelācijās) katru no divpadsmit mēnešiem.
5 Noteicis gada dienas kā debesu attēlus,
Iedibināja pola zvaigznes Nebiru vietu, lai būtu piesaiste zvaigznēm.
Lai neviens nenoklīst, nedz kļūdās.
Ap Nebiru nolika Enlila un Eia vietas.
Abās pusēs atvēris vārtus,
10 Nostiprināja aizslēgus pa labi un kreisi.
Tiamatas iekšpusē virsotni – zenītu nolika.
Lika Mēnesim spīdēt, nakti uzticot tam.
Uzdeva tam uzturēt nakti, lai dienu var atšķirt,
“Nerimis ikmēnes sākumu rādi, izskatu mainot.
15 Pašā sākumā, kāpjot pār zemi,
Sešas dienas lai iezīmē spīdošie ragi,
Sasniedzot pusi no kroņa septītā dienā.
Katra mēneša piecpadsmitajā dienā lai puses vienādas ir.
Bet kad saule panāk tevi debesu malā,
20 Mazini kroni un mazini gaismu.
Izdziestot, tuvinies saules ceļam.
Un trīsdesmitajā dienā atkal nostājies iepretī saulei.
Kārtību noteicis esmu, seko šo ceļu,
. . . atļauj un novērtē.”
[25.-44. rindas ir stipri bojātas un nav pārtulkojamas. Acīmredzot, Marduks ir radījis sauli (Šamašu).]
45 Kad bija viņš noteicis dienas Šamašam (Saulei),
Un nakts un dienas robežas nolicis,
Ņēmis Tiamatas siekalas,
Marduks radīja …
Mākoņus veidoja, ar ūdeni pildīja.
50 Vēju pūsmas, lietus un aukstuma nesējas,
Miglas plīvurus, sabiezējumus …
To viņš izveidoja, savās rokās to turēja.
Noliekot vietā Tiamatas galvu, kalnus uz tās radīja,
Atvēris dzīles, kas izplūst nu varēja,
55 Viņš Eifratu un Tigru caur tās acīm laida,
Aizbāzis nāsis, viņš atstāja …,
Augstos kalnus veidoja no tās krūtīm,
Tur avotus urba, lai ūdeni nes.
Tās asti savērpis, piesēja Durmah’ai (kosmiskā saite)
60 … Apsu pie viņa kājām,
… tās stakli, tā tika piestiprināta pie debesīm,
Tādā veidā tā pārklāja debesis un izveidoja zemi.
… Tiamatas vidū viņš radīja straumi,
… pilnīgi atlaida savu tīklu,
65 Tā viņš radīja debesis un zemi …
… to saites … ierīkoja.
Kad bija noteicis savus likumus un izveidojis rituālus,
Dibināja svētnīcas un nodeva tās Eia rokās.
Atnesa likteņu plāksni, ko atņēmis Kingu,
70 To nesa kā pirmo apsveikuma velti un dāvāja Anu.
Dievus, kas kaujā zaudēja un bija izklīdināti,
Sasietus atveda savu tēvu priekšā
Vienpadsmit Tiamatas radījumus . . . ,
Kuru ieročus viņš bija sasitis, kurus sasējis bija pie savām kājām:
No tiem viņš darināja statujas un nolika tās pie Apsu Vārtiem, teikdams:
“Lai tās ir liecības, ka to nekad neaizmirsīs!”
Kad dievi to redzēja, tie bija ārkārtīgi priecīgi,
Lahmu, Lahamu un visi viņa tēvi
Svētīja viņu, un Anšars, valdnieks, runāja apsveikumu,
80 Anu, Enlils un Ea sniedza tam dāvanas.
Damkinas, viņa mātes, dāvana ielīksmoja to,
Nolika viņš ziedojumus, atplauka tam seja.
Usmi (Gaga), kurš nesa viņa ziedojumu uz slepeno (likteņa plākšņu) vietu,
Viņš uzticēja tam Apsu pārvaldību un svētnīcas pārraudzību.
Sapulcējušies, visi Igigi zemojās,
Bet ikviens no Anunnakiem skūpstīja tam kājas,
. . . savu sanāksmi godināšanai,
Tie stāvēja viņa priekšā, zemojās un teica: “Viņš ir valdnieks!”
89 Kad dievi, tā tēvi bija pārpilni ar viņa valdzinājumu.
[90.-106. rindas ir par daudz bojātas. Šķiet, tajās aprakstīts Marduks tronī ar savu bruņojumu.]
107 Ea un Damkina . . . ,
Tie vēra mutes, lai runātu ar dižajiem dieviem, ar Igigiem:
“Agrāk Marduks bija tikai mūsu mīļais dēls,
110 Nu viņš ir jūsu valdnieks, tā liecina viņa goda nosaukums!”
Vēl vienu runu tie teica, visi tie teica:
“Viņa vārds būs Lugaldimmerankia, paļaujieties uz viņu!”
Kad bija tie devuši Mardukam augstāko varu,
Tie pauda viņam labas laimes un veiksmes vārdus:
“Esi no šā brīža mūsu svētnīcu aizbildnis,
Lai ko tu teiktu, darīsim mēs.”
Vēra runai muti Marduks,
Lai teiktu vārdu dieviem, saviem tēviem:
“Virs Apsu, kur esat jūs mājojuši,
120 Ešarras, ko esmu jums būvējis, līdziniecei,
Pamatus esmu es cietinājis apakšā pilsētas būvei,
Celšu es būvi, tā mans greznais mājoklis būs.
Dibināšu tur pilsētas templi,
Tās iekštelpas noteikšu, savu varu iekārtošu.
Kad uz sapulci nāksit no Apsu,
Nakti tur pavadīsit, viss jūsu rīcībā būs.
Kad uz sapulci nolaidīsities no debesīm,
Nakti tur pavadīsit, viss jūsu rīcībā būs.
Došu tai vārdu Babilona, kas nozīmē dižo dievu mājas,
130 Būvēšu to ar amatnieka prasmi.”
Kad viņa runu dzirdēja dievi, tā tēvi,
Tie uzdeva Mardukam, savam pirmdzimtam, šādu jautājumu:
“Pār visu, ko radījušas tavas rokas,
Kam piederēs tavas pilnvaras?
Pār zemi, ko radījušas tavas rokas,
Kam būs tava vara?
Babilonā, kurai jauku vārdu esi tu devis,
Tur iekārto uz mūžiem mājokli mums!
. . . , lai nes tie mums ikdienas iztiku,
140 . . . mūsu . . . ,
Neviens lai nepiesavinās mūsu darbus, kurus esam mēs veikuši,
Tur . . . viņu darbs . ..”
Līksmoja Marduks, šo dzirdot, un
Atbildēja dieviem, kas vaicājuši,
Viņš, kurš galējis Tiamatu, rādījis gaismu,
Vēra viņš muti, cildena bij tā runa:
” . . . tos . . .,
. . . būs uzticēts jums.”
Noliecās dievi tā priekšā, runāja tam,
150 Teica tie Lugaldimmerankiam:
“Agrāk tikai saimnieks bij mūsu mīļais dēls,
Tagad viņš ir mūsu ķēniņš, liecina goda nosaukums!
Viņš, kura nevainojamais Vārds deva mums dzīvību,
Viņš ir spožuma, zižļa un sceptera valdnieks.
Eia, kurš zin visu spēku prasmes,
Ļauj tam gatavot nodomus, mēs būsim darītāji.”
http://www.crivoice.org/enumaelish.html
Gara dāvanas 