Enūma Eliš. Šumeru mīts. IV plāksne

(Ceļa vārdi Mardukam, pārbaude, Tiamatas sagrāve)

Mardukam valdnieka troni uzcēla tie.
Tēvu priekšā tas sēdās, lai vadītu:
“Starp dižajiem dieviem visdižākais esi,
Nav tev līdzīgu, tava pavēle – Anu!
5 Tu, Marduk, starp dižajiem dieviem visdižākais esi,
Nav tev līdzīgu, tava pavēle – Anu!
Nu grozāms nebūs tavs vārds kopš šīs dienas,


Pacelt vai gāzt būs tavās rokās!
Patiesas būs tavas runas, neapšaubāmas tavas pavēles,
10 Nepārkāps robežas tavas neviens no dieviem!
Tu dievu tempļu vēlamā rota,
Lai to svētnīcas mūžam ir tava vieta!
Ak, Marduk, patiesi atriebējs mūsu!
Pār visumu dodam tev karaļa varu!
15 Dievu sapulcē tavs vārds būs vispārāks!
Būs nemaldīgi tev ieroči, šķaidīs tie pretiniekus!
Ak, valdniek, pasargā dzīvību tiem, kam uzticies tu!
Bet izlej dzīvību dievam, ja ļaunumu izmantos tas!”
Likuši pārsegu (garment) savā vidū,
20 Vērsās pie pirmdzimtā, Marduka:
“Tavs liktenis, valdniek, starp dieviem vispārākam būt,
Teiksi vai sagraut, vai radīt – tā tas ar notiks,
Saki jel vārdu, izzudīs pārsegs!
Saki “Atgriezies!” – no jauna tas būs!”
25 Izzuda pārsegs uz tā vārdu.
“Atgriezies!” – lika, no jauna tas bija.
Redzot Vārda augļus, dievi, tā tēvi,
Līksmoja, godu tam dodot: “Ir valdnieks Marduks!”
Deva tam valdnieka zizli, troni un valdnieka tērpu,
30 Ieročus neuzvaramus, kas tālu tur naidnieku.
“Ej un pārrauj Tiamatas dzīvību!
Lai iznēsā vēji tās asinis, ka neatrast!”
Belam (Mardukam) likteni lēmuši, dievi tā tēvi,
Tam nolika veiksmes un panākumu ceļu.
35 Loku viņš izgudroja par savu ieroci,
Darināja tas bultas, stiegru uzlika.
Pacēla vāli, labās rokas tvērienam taisītu,
Loku un bultmaku pie sāniem kāra.
Priekšā tas zibeni uzlika,
40 Ar kvēlošu liesmu tas augumu pildīja.
Darināja tad kaujas sietu, kur Tiamatu saķert,
Nolika četrus vējus, nekas no tās lai nepazūd,
Dienvidu, Ziemeli, Austreni, Rieteni.
Cieši pie sāniem viņš turēja tīklu, tēva Anu dāvanu.
45 Radīja Imhullu – “Ļauno vēju”, Virpuļvēju, Orkānu tas,
Četrkāršo vēju, Septiņkārtīgo vēju, Virpuļviesuli, Nepārspējamo vēju.
Tad sūtīja visus septiņus paša radītos,
Uzpūst Tiamatas iekšas, tie pieņēmās spēkā aiz viņa.
Tad plūdu vētru sacēla Valdnieks, savu ieroci vareno.
50 Gaisā pacēla vētras karieti, neatvairāmo un baiso.
Iejūdza četrinieku:
Kāvēju, Nežēlīgo, Saminēju, Ašo.
Vaļā tiem rīkles, zobi nes indi.
Nenogurdināmi tie un prasmīgi grāvēji.
55 Pa labi viņš Sitēju, kaujā briesmīgo, lika,
Pa kreisi Aizsargu, kas visus straujos atsit.
Šausmu bruņās kā apmetnī tinās.
Ar draudīgu auru tam galva bij apņemta.
Izgāja valdnieks, uz mērķi tas devās,
60 Uz nikno Tiamatu grieza tas seju.
Spēka vārdu lika tas lūpās,
Zāle, kas indi nes, bija tam satverta rokā.
Un sagriezās tad ap viņu, sagriezās dievi ap to.
Sagriezās dievi, tā tēvi ap viņu, sagriezās dievi ap to.
65 Piegāja valdnieks izpētīt Tiamatas iekšas,
Kingu, tās vīra, nodomus atklāt.
Raugās un pazaudē ceļu,
Mulst tam griba un sajūk tam rīcība.
Kad dievi – palīgi, blakus kas gāja,
70 Skatīja drošsirdi varoni, miglains kļuva tiem skats.
Izlaida kliedzienu Tiamata, galvu nepagriezusi.
Mežonīgu izaicinājumu slēgusi lūpās:
“Par lepnīgu esi, lai kā dievu valdnieks ap sevi tos celtu!
Vai savā lietā pulcējas tie, vai tavā?”
75 Uz to valdnieks tik raisīja plūdu vētru, vareno ieroci.
Niknajai Tiamatai raidīja vārdus:
“Ko vīzdegunīgā lepnībā slejies,
Savu sirdi ar nesaskaņu bikstīšanu apkrāvi,
…dēli noraida tēvus,
80 Bet tu, tos dzemdējusī, mīlestību zvērējusi esi!
Kingu par mīļāko cēlusi,
Anu amatu devusi tam, nepienākas tas!
Pret dievu valdnieku Anšaru ļaunumu perini;
Pret dieviem, maniem tēviem, nelietības apliecini.
85 Tomēr ir savilkti tavi spēki, ieroči apjozti,
Tad stājies, lai divcīņā tiekamies!”
Tiamata, to dzirdot,
Bija kā pārņemta; sajēgu zaudēja.
Trakumā kliedza pilnā balsī Tiamata.
90 Līdz saknēm sitās tai kājas viena pret otru.
Burvības skandē, savus lāstus kaisa.
Bet tās kara dievi asina ieročus.
Tad uzsāka cīņu Tiamata un Marduks, zinošākie no dieviem.
Divkaujā cīnījās, saslēdzās cīņā.
95 Izmeta valdnieks tīklu, lai sapītu to,
Ļauno vēju, kurš sekoja tam, sejā tai palaida.
Atvēra muti Tiamata to aprīt,
Ļauno vēju tajā viņš iedzina, ka nevar muti vairs aizvērt.
Pildīja iekšas tai briesmīgie vēji,
100 Piepūtās miesa un mute plaši bij vaļā.
Viņš palaida bultu, tā caursita miesu,
Tā cirtās caur iekšām, pāršķēla sirdi.
Pakļāvis, izdzēsa dzīvību tai.
Nometa līķi, pāri tam stāvēja.
105 Kad bija viņš nositis barvedi Tiamatu, –
Izjuka tās bars, tās karaspēks saira.
Un dievi, tās palīgi, kas gāja ar to,
Apgriezās, bailēs trīcot, atkāpās,
Savas dzīvības glābdami,
110 Bet cieši tie aplenkti, nevar tie aizmukt.
Viņš gūstā tos saņēma, to ieročus sasita;
Tīklā saķerti, kā slazdā tie bija;
Ieslodzīti tie vaimanāja;
Viņa niknumu panesot, tie cietumā turēti tika.
115 Bet vienpadsmit briesmoņus, ko tā ar baismīgu izskatu bruņojusi,
Radījumu baru, tai labajā pusē kas gāja,
Važās tos slēdza, sasēja rokas,
Kājām samina visu to pretestību.
Un Kingu, kas tai par galveno nolikts bija,
120 Sasēja, Uggae (nāves dievam) atdeva.
Likteņu plāksni nepelnīto tam norāva,
Ar zīmogu slēdza, uz krūtīm sev stiprināja.
Kad bija pieveicis, pakļāvis pretiniekus,
…(bija kā bullis saminis) iedomīgos ienaidniekus,
125 Bija nostiprinājis pilnīgu Anšara uzvaru pār ienaidniekiem.
Bija piepildījis drosmīgais Marduks Nudimmuda (Eia) vēlmes
Bija nostiprinājis tā varu pār pieveiktajiem dieviem,
Un bija atgriezies pie sasietās Tiamatas.
Piemina valdnieks Tiamatas kājas,
130 Pārsita tai galvaskausu ar savu nežēlīgo vāli.
Pārrāva tai asinsvadus,
Izdzenāja pa nezināmām vietām asinis Ziemelis.
Līksmoja, gavilēja tēvi, to redzot,
Nesa viņam tie cieņas apliecinājuma veltes.
135 Nu piestāja valdnieks, tās atliekas skatīja,
Redzēja, ka var sadalīt to (Tiamatas atliekas) un izdarīt prasmīgas lietas.
Kā gliemežvāku uz pusēm to dalīja.
Ar pusi ierīkoja tas debesu velvi,
Nožogoja, izlika sargus.
140 Lika tiem neļaut ūdeņiem izgaist.
Viņš šķērsoja debesis, pārskatīja telpu.
Piemēroja Apsu, Nudimmuda (Eia) mājokli,
Kā jau valdnieks, Apsu tas mērīja.
Līdzīgu izveidoja viņš Diženo Mājokli, Ešarru,
145 Diženo Mājokli, Ešarru, par debess velvi tas darīja.
Tur ļāva viņš Anu, Enlilam, Eia ieņemt to svētnīcas.

http://www.crivoice.org/enumaelish.html

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s