Enki un Ninhursaga. Šumeru mīts

1-4.
Ir šķīstas vietas – un jūs esat tie, kam tās ir dotas.
Ir šķīsta Dilmuna (iesp., Bahreina),
Šķīsta ir Šumera – un jūs esat tie, kam tā ir dota.
Ir šķīsta Dilmuna. Ir šķīsta Dilmuna. Tikla ir Dilmuna. Tikla ir Dilmuna. Neskarta ir Dilmunas zeme.
5-10.
Gluži viens viņš noguldīja viņu Dilmunā.
Un vieta, kur gulēja Enki (“zemes valdnieks”, esamības spēku me pārvaldnieks, Anu dēls, Eia, Ea) ar savu sievu,


Vēl tikla bij tā vieta, vēl neskarta.
Gluži viens viņš noguldīja viņu Dilmunā. Un vieta, kur sagūlis bij Enki ar Ninsikilu (“mežaino kalnu valdniece”, dievu māte, Ninhursaga, Nintu, Ninki, Damgalnuna, Meskilak, Heskilak),
Vēl tikla bij tā vieta, vēl neskarta.
11-16.
Nebij vēl Dilmunā krauklis ķērcis,
Nedz irbe kladzinājusi.
Nebija lauva ko nokodis,
Nebija jēru vilks vēl plēsis,
Suns nebij vēl mācīts kazlēnus lenkt,
Nezin vēl cūka, ka graudus var ēst.
17-19.
Uz plakanā jumta atraitnes izbērto iesalu
Nenoēda vēl putni.
Neslēpa balodis galvu zem spārna.
20.-26.
Neteica acu kaite: “Esmu es acu kaite.”
Neteica galvassāpes: “Esmu es galvassāpes.”
Nenācās teikt vecai sievai: “Esmu es veca sieva.”
Nenācās teikt vecam vīram: “Esmu es vecs vīrs.”
Neviena meitene savā nemazgātajā …. pilsētā.
Nedz vīrs, kurš bagarē upi, tur teica: “Satumst.”
Nedz riņķoja kāds sargs ap mūriem.
27-28.
Elulam nedziedāja vēl dziedonis tur.
Vaimanas negaudoja vēl nomalēs.
29.-32.
Teica Ninsikila Enki, savam tēvam:
“Devi man pilsētu. Devi man pilsētu. Kāds labums no tavas veltes?
Devi man pilsētu Dilmunu. Devi man pilsētu. Kāds labums no tavas veltes?
Devi man …. Devi pilsētu. Kāds labums no tavas veltes?”
33-39.
“Devi man … pilsētu, kurai nav upmalas.
Devi man pilsētu. Kāds labums no tavas veltes?”
(Nepilna rinda:) Pilsētu, kurā nav lauku, auglīgas zemes, nedz arumu.
(3 rindas trūkst, varbūt:) Nav mana pilsēta piestātnes tirgus, visas valsts piestātne.
Lai kļūst Dilmuna piekrastes tirgus,
Visas valsts piestātne.
40-43.
(Enki atbild Ninsikilai:) “Kad debesīs uzkāps Utu (saule),
Saldūdens skries tev ārā no zemes no izliktiem traukiem…
(?) Ezena (svētku) (?) krastmalā no Nanna (mēness dievs, Uras aizbildnis) spožā augstā tempļa,
No pazemē plūstošo ūdeņu mutes.”
44-49.
“Lai ceļas ūdens no turienes tavos lieliskos dīķos.
Lai dzer tava pilsēta papilnam no tiem.
Lai padzeras Dilmuna papilnam no tiem.
Lai pārvēršas tavi sālsūdens dīķi par saldūdens krātuvēm.
Lai kļūst tava pilsēta par piestātnes tirgu Zemei,
Lai kļūst Dilmuna piestātnes tirgus Zemei.”

{Iespējams, šeit Urimas (Uras) manuskriptā ir iespraustas rindas:
49A-49P.
“Lai Tukriku zeme var nodot tev Harali zeltu,
Lazurītu un ….
Lai kārojamu dārgu serdoliku Meluha zeme,
Un mec koku un labāko abba koku Magana
Krauj tev lielajos kuģos.
Lai vērtīgus akmeņus, topāzus Marhaci zeme
Tev ražo.
Lai tev piedāvā Magana stipro izturīgo varu,
Dolerītu (diabazu), u akmeni un kumin akmeni.
Lai savu melnkoku dod tev Jūraszeme,
… ķēniņa.
Lai krāšņas daudzkrāsu dzijas “Telšu” zemes
Tev piedāvā.
Lai smalku vilnu Elamas zeme kā nodevu
Pēc tavas izvēles piegādā.
Lai Urimas (Uras) muiža, karaliskā troņa vieta, pilsēta …
Tev sezamu, ķēniņa tērpus un smalkas drānas
Krauj tev lielajos kuģos.
Lai savas bagātības nes tev plašā jūra.”
49Q-49V.
Pilsētas mājokļi ir labi mājokļi.
Dilmunas mājokļi ir labi mājokļi.
Smalki tās milti,
Lielas tās vīģes,
Trīskāršas ražas tā vāc …
… ir tās koki.}
50-54.
Tajā dienā tajā brīdī un zem tās saules,
Kad Utu uzkāpa debesīs,
No izliktiem traukiem… ?Ezena? krastā”, no Nanna spožā augstā tempļa,
No pazemes ūdeņu mutes
Skrien ārā no zemes viņai svaigs ūdens.
55-62.
Uzplūst ūdeņi viņas lieliskos dīķos.
Dzer pārpilnībā no tiem viņas pilsēta. Dzer pārpilnībā no tiem Dilmuna.
Patiesi, ir kļuvuši tās sālsūdens dīķi par saldūdens dīķiem.
Patiesi, tās lauki, auglīgā zeme un arumi nesa tai graudus.
Kļuvusi viņas pilsēta patiesi par valsts piekrastes tirgu.
Kļuvusi Dilmuna patiesi par valsts piekrastes tirgu.
Tajā dienā tajā brīdī un zem tās saules,
Patiesi, tas notika.
63-68.
Gluži viens viņš, viedais, šīs zemes mātes Ninturas priekšā,
Enki, viedais, šīs zemes mātes Ninturas priekšā,
Savu vīra rīku niedrājā gremdējis, rakās ar to dambjos.
Atlika sānis ķēnišķais savu vīra rīku un izkliedza:
“Neviens lai dumbrājā neaiztiek mani.”
69-74.
Enki izkliedza: “Pie debesu dzīvības elpas es nozvērinu.
Man atgulies dumbrājā, man atgulies dumbrājā,
Tas būtu līksmi.”
Sagatavoja Enki savu Damgalnunai (Ninhursaga) nolemto sēklu.
Ninhursagas dzemdē viņš izlēja sēklu,
Un ieņēma viņa sēklu dzemdē, Enki sēklu.
75-87.
Bet viņai viens mēnesis bija kā diena,
Bet viņai divi mēneši bija kā divas dienas,
Bet viņai trīs mēneši bija kā trīs dienas,
Bet viņai četri mēneši bija kā četras dienas,
Bet viņai pieci mēneši bija kā piecas dienas,
Bet viņai seši mēneši bija kā sešas dienas,
Bet viņai septiņi mēneši bija kā septiņas dienas,
Bet viņai astoņi mēneši bija kā astoņas dienas,
Bet viņai deviņi mēneši bija kā deviņas dienas.
Sieviešu mēnesī kā smalku (?) eļļu, kā smalku (?) eļļu,
Kā pārpilnības eļļu (kausētu sviestu un kadiķu eļļu)
Nintu, valsts māte, kā smalku (?) eļļu dzemdēja Ninnisigu (augu dieve, Ninsara).

(Tulkotāja iespraudums:
Acīmredzama ir milzīgā atšķirība starp jēdzieniem “Dievs” un “dievi”. Un visai skaidri ir nojaušams arī laikposms, kad cilvēks uz Zemes ir sadzīvojis ar cilvēkveidīgām būtnēm, kas ir bijušas ar nesalīdzināmi augstākām iespējām kā cilvēkam, piemēram, šumeru dievi anunnaki un igigi. Pirms šumeriem Divupē ir bijusi attīstīta Ubaidas kultūra. Skat.puscilvēka-pusķirzakas figūriņu no Ubaidas:
http://exchanges.state.gov/culprop/iraq/00000057.htm
Varbūt te redzam viena cilvēku “ciltsdarba” posma liecību. Ir vērts padomāt arī par dogonu cilts (Mali Āfrikā) cilvēkveidīgiem skolotājiem Nommo jeb Nummo, sauktiem gan par čūskām, gan ķirzakām, kuri ir bijuši nepiemēroti ilgstošai dzīvei saulē un sausumā. Un Enki arī uzturas upes iztekas niedrājā. I.L.)
88-96.
Kad pienācās, izgāja Ninnisiga upes krastā.
Enki varēja redzēt no niedrāja, viņš varēja redzēt, viņš varēja.
Teica viņš savam padomniekam Isimudam (divsejains zemāks dievs):
“Vai šī jaukā jaunava nav skūpstāma?
Vai nav skūpstāma šī jaukā Ninnisiga?”
Atbild tam padomnieks Isimuds:
“Vai nav skūpstāma šī jaukā jaunava? Vai nav skūpstāma šī jaukā Ninnisiga?
Burās mans kungs, stūrēšu es. Burās viņš, stūrēšu es.”
97-107.
Licis kājas viņš laivā,
Tūlīt jau izlika uz sausās zemes.
Piekļāva krūtīm viņu, skūpstīja to,
Izlēja Enki sēklu dzemdē,
Un pieņēma viņa tā sēklu savā dzemdē, Enki sēklu.
Bet viņai viens mēnesis bija kā viena diena,
Bet viņai divi mēneši bija kā divas dienas.
Bet viņai deviņi mēneši bija kā deviņas dienas.
Sieviešu mēnesī kā smalku (?) eļļu, kā smalku (?) eļļu,
Kā pārpilnības eļļu
Ninnisiga kā smalku (?) eļļu, kā smalku (?) eļļu, kā pārpilnības eļļu dzemdēja Ninkuru (zemāka mātes dieviete).
108-116.
Kad pienācās, izgāja Ninkura upes krastā.
Enki varēja redzēt no niedrāja, viņš varēja redzēt, viņš varēja.
Teica viņš savam padomniekam Isimudam:
“Vai šī jaukā jaunava nav skūpstāma?
Vai nav skūpstāma šī jaukā Ninkura?”
Atbild tam padomnieks Isimuds:
“Skūpsti šo jauko jaunavu, Skūpsti šo Ninkuru.
Burās mans kungs, stūrēšu es. Burās viņš, stūrēšu es.”
117-126.
Licis kājas viņš laivā,
Tūlīt jau izlika uz sausās zemes.
Piekļāva krūtīm viņu, skūpstīja to,
Izlēja Enki sēklu dzemdē,
Un pieņēma viņa tā sēklu savā dzemdē, Enki sēklu.
Bet viņai viens mēnesis bija kā viena diena,
Bet viņai deviņi mēneši bija kā deviņas dienas.
Sieviešu mēnesī kā smalku (?) eļļu, kā smalku (?) eļļu,
Kā pārpilnības eļļu Ninkura kā smalku (?) eļļu, kā smalku (?) eļļu, kā pārpilnības eļļu dzemdēja Uttu (audēju dieviete) cildeno (?) sievieti.
{Te manuskriptā ir iespraustas rindas no nezināma avota:
126A 126K.
Kad pienācās, Ninkura dzemdēja Ninimmu.
Viņa radīja bērnu un darīja to ziedošu.
Kad pienācās, Ninimma izgāja krastā.
Enki garām vilka savu laivu un varēja redzēt, …
Viņš meta acis uz Ninimmu krastā un teica savam padomniekam Isimudam:
“Vai esmu jebkad skūpstījis tik jauku bērnu?
Vai esmu jebkad mīlējies ar tik jauku Ninimmu?”
Atbildēja viņam palīgs Isimuds: “Burās mans kungs, stūrēšu es. Burās viņš, stūrēšu es.”
126L-126Q.
Licis kājas viņš laivā,
Tūlīt jau izlika uz sausās zemes.
Viņš spieda to pie sirds, skūpstīja to,
Tai kājstarpē gulstot, mīlējās ar jaunavu un skūpstīja to.
Izlēja Enki sēklu Ninimmas dzemdē, un ieņēma tā sēklu dzemdē, Enki sēklu.
126R-126CC.
Sievietei tās viens mēnesis bija viena tās diena,
Bet viņai viens mēnesis bija kā diena,
Bet viņai divi mēneši bija kā divas dienas,
Bet viņai trīs mēneši bija kā trīs dienas,
Bet viņai četri mēneši bija kā četras dienas,
Bet viņai pieci mēneši bija kā piecas dienas,
Bet viņai seši mēneši bija kā sešas dienas,
Bet viņai septiņi mēneši bija kā septiņas dienas,
Bet viņai astoņi mēneši bija kā astoņas dienas,
Bet viņai deviņi mēneši bija kā deviņas dienas,
Un savās devītajās dienās, sieviešu mēnesī kā smalku (?) eļļu, kā smalku (?) eļļu,
Kā pārpilnības eļļu Ninimma kā smalku (?) eļļu dzemdēja Uttu,cildeno sievieti.}
127-146.
Teica Nintu uz Uttu:
“Ļauj dot man tev padomu, ņem to vērā.
Vārdus tev teikšu, ņem vērā manus vārdus.
Kāds vīrietis, paslēpies dumbrājā, viņš var redzēt, viņš var;
Enki var redzēt no dumbrāja, viņš var redzēt, viņš var. Viņš metīs aci uz tevi.”
10 rindas bojātas …Uttu, cildeno (?) sievieti …
3 rindas bojātas
147-151.
(Uttu teica:)”
Atnes gurķus …,
Atnes ābolus ar pārkaltušiem kātiņiem (?),
Atnes vīnogu ķekarus,
Un, tiešām, mājā mans krūšauts būs tavā varā,
Ak, Enki, tiešām, mans krūšauts būs tavā varā.”
152-158.
Kad bija viņš otrreiz ar ūdeni pildījis,
Tad pildīja grāvjus ar ūdeni,
Tad pildīja kanālus ar ūdeni,
Tad pildīja atmatas ar ūdeni,
Cēlās (?) dārznieks līksmi no putekļiem,
Un apkampa viņu:
“Kas esi, kurš … dārzu?”
159-166.
(Teica) Enki … dārzniekam:
4 rindas bojātas
Viņš atnesa tam gurķus …,
Atnesa tam ābolus ar pārkaltušiem kātiņiem (?),
Atnesa tam vīnogu ķekarus, piebēra klēpi.
167-177.
Sataisīja Enki sev seju pievilcīgu (zaļu?) un paņēma nūju,
Aizgāja Enki uz Uttu mājvietu,
Pie durvīm tas (prasīgi) klauvēja: “Atver, atver.”
(Viņa vaicāja:) “Kas esi?”
(Viņš atbildēja:)”Esmu es dārznieks. Ļauj man dot tev gurķus, ābolus un vīnogas par tavu piekrišanu.”
Līksma atvēra māju Uttu.
Deva Enki Uttu, cildenajai (?) sievietei,
Gurķus …,
Deva tai ābolus ar pārkaltušiem kātiņiem (?),
Deva tai vīnogu ķekarus.
{Šī rinda nav Nibru (Nippuras) manuskriptā:
Ielēja tai alu lielā ban traukā.}
178-185.
Uttu, cildenā (?) sieviete, …,
… pa kreisi no tā, vēdināja tam ar roku.
Enki mudināja Uttu. Viņš tvēra to pie krūts,
Gūla tai klēpī, glāstīja gurnus, glāstīja viņu ar roku.
Viņš tvēra to pie krūts, gūla tai kājstarpē, glāstīja gurnus,
Mīlējās ar jaunavu un skūpstīja to.
Izlēja sēklu Enki Uttu dzemdē, Un ieņēma tā sēklu dzemdē, Enki sēklu.
186-189.
Kliedza jaukā sieviete Uttu: “Ak vai, mani gurni”.
Kliedza tā: “Vai, mans augums. Vai, mana sirds.”
Tīrīja Ninhursaja sēklu no tās gurniem.
2 rindas bojātas.
190-197.
Izaudzēja tā “koka” augu,
Izaudzēja tā “medus” augu,
Izaudzēja tā “dārzeņu” augu,
Izaudzēja tā esparto zāles (?),
Izaudzēja tā “atutu” augu,
Izaudzēja tā “aktaltal” augu,
Izaudzēja tā “…” augu,
Izaudzēja tā amharu augu.
198-201.
Enki varēja redzēt no niedrāja, viņš varēja redzēt, viņš varēja.
Teic viņš savam palīgam Isimudam:
“Neesmu lēmis šo augu likteni.
Kas tas ir? Kas tas ir?”
202-210.
Atbild tam palīgs Isimuds:
“Mans kungs, “koka” augs,” – tas teic,
Viņš nogriež no tā, un apēd to Enki.
“Mans kungs, “medus” augs,” – tas teic,
Tas izrauj to viņam, un apēd to Enki.
“Mans kungs, “dārzeņu” augs – tas teic,
Viņš nogriež no tā, un apēd to Enki.
“Mans kungs, alfalfa zāle (?) – ta teic,
Tas izrauj to viņam, un apēd to Enki.
211-219.
“Mans kungs, atutu augs,” – tas teic,.
Viņš nogriež no tā, un apēd to Enki.
“Mans kungs, aktaltal augs,” – tas teic,
Tas izrauj to viņam, un apēd to Enki.
“Mans kungs, … augs (augstā zāle?)” – tas teic,
Viņš nogriež no tā, un apēd to Enki.
“Mans kungs, amharu augs,” – tas teic,
Viņš izrauj to viņam, un apēd to Enki.
Noteica Enki augu likteņus, iepazina to sirdis.
220-227.
Nolādēja Ninhursaja Enki vārdu:
“Neveltīšu tam dzīvību nesošo skatu
Līdz viņa nāves dienai.”
Saguma Anuna (anunnaki – viena no šumeru dievu grupām; otra ir igigi) pelnos.
Bet lapsu tēviņam bij spēja runāt ar Enlilu:
“Ja es atgriežu Ninhursaju pie tevis,
Ko dosi par to?”
Atbild Enlils lapsam:
“Ja tu atgriez Ninhursaju pie manis,
Izsliešu tev divus bērzus (?) manā pilsētā,
Un tu tiksi slavens.”
228-234.
Vispirms iesvaidīja savu augumu lapsa,
Vispirms izpurināja kažoku (?),
Uzlika krāšļus ap acīm.
4 rindas bojātas
235-246.
(Lapsa saka Ninhursajai:)
“Esmu bijis Nibru, bet Enlils … (nepalīdz),
Esmu bijis Urimā, bet Nanna … (nepalīdz),
Esmu bijis Larsamā, bet Utu … (nepalīdz),
Esmu bijis Unugā, bet Inana … (nepalīdz).”
Melēju patvērumu pie kāda, kurš ir …
Tālāk 7 rindas ir bojātas.
Ninhursaga metās uz templi.
Anuna (anunaki) noņēma tai tērpu, darīja …,
Noteica likteni un …
Nosēdināja Ninhursaja Enki pie savas maksts.
{1 rinda, kas nav Nibru manuskriptā:
Viņa uzlika (?) savas rokas uz … un ārpusē.}
254-263.
(Ninhursaja jautā:)
“Brāli, kur tev sāp?” “Pakausis (ugu-dili) man sāp”. Viņa radīja Ab-u no tā.
“Brāli, kur tev sāp?” “Matu sprogas (siki) man sāp”. Viņa radīja Ninsikilu no tā.
“Brāli, kur tev sāp?” “Deguns (giri) man sāp”. Viņa radīja Ningiriutudu no tā.
“Brāli, kur tev sāp?” “Mute (ka) man sāp”. Viņa radīja Ninkasi no tā.
“Brāli, kur tev sāp?” “Rīkle (zi) man sāp”. Viņa radīja Nazi no tā.
“Brāli, kur tev sāp?” “Roka (a) man sāp”. Viņa radīja Azimua no tā.
“Brāli, kur tev sāp?” “Ribas (ti) man sāp”. Viņa radīja Ninti no tā.
“Brāli, kur tev sāp?” “Sāni (zag) man sāp”. Viņa radīja Ensagu no tā.
272-280.
(Viņa teica:)
“Šiem mazuļiem, ko esmu radījusi, lai netrūkst balvu.
Ab-u kļūs par zāļu valdnieku,
Ninsikila kļūs par Maganas valdnieku,
Ningiriutud apprecēs Ninazu,
Ninkasi būs tā, kas remdina sirdi,
Nazi apprecēs Nindaru,
Azimua apprecēs Ninjiczidu,
Ninti kļūs par mēnešu (kalendāra?) valdnieci,
Un Ensag kļūs par Dilmunas valdnieku.”

Lai slavēts ir Tēvs Enki.

http://etcsl.orinst.ox.ac.uk/cgi-bin/etcsl.cgi?text=t.1.1.1&charenc=j#

One thought on “Enki un Ninhursaga. Šumeru mīts

  1. Šis šumeru mīts ir savdabīgs variants radīšanai paradīzei līdzīgā vietā.
    Pārstāsts:
    “Dilmuna – tā ir “skaidra”, “šķīsta” un “gaiša” “dzīvības zeme”, tajā nepazīst ne nāvi, nedz slimības. Tur trūkst vienīgi dzeramais ūdens. Tāpēc dižais dievs Enki atsauc pie sevis Saules dievu Utu un lūdz tam atnest uz Dilmunu dzeramo ūdeni no zemes. Pēc tam svētītā zeme ir pārvērtusies ziedošā un auglīgā dārzā. Šajā dārzā dižā dieviete – māte Ninhursaga bez dzemdību mokām (kas mītā tiek īpaši uzsvērts) dzemdē astoņas meitas, kuras pārvēršas par astoņiem augiem, klātiem ar sulīgiem saldiem augļiem. Enki ir pēkšņi sagribējis tos nobaudīt. Viņš ir atsaucis savu padomnieku divsejaino dievu Isimudu un teicis:
    – Lūk zāles, vai tad nevaru lemt to likteni?
    Kas tas ir, kas tas ir?
    Isimuds izrauj šos vērtīgos augus, atnes savam pavēlniekam un dod tos pa vienam Enki apēst.
    To uzzinājusi, saniknotā Ninhursaga ir nolādējusi Enki ar nāves lāstu un piesaukusi uz viņa galvu dažādas nedienas. Dieviete ir aizgājusi no pasaules un dieviem, un neviens nav varējis to atrast.
    Pa to laiku Enki apēstie augi ir pārvērtušies viņam par nāvīgu indi, un astoņas dažādas viņa ķermeņa daļas ir bojātas. Ciešot briesmīgas mokas un sāpes, viņš ir nogāzies zemē un raudājis. Visi dievi ir bijuši bezspēcīgi palīdzēt Enki, pat dižais Enlils nav spējis atvieglot brāļa ciešanas. Viss dzīvais uz zemes un debesīs ir ļāvies lielām bēdām.
    Šajā bēdu laikā dievu sapulcē ir ieradies lapsu tēviņš un piedāvājies par noteiktu atlīdzību atsaukt dievieti – māti. Dievi, protams, piekrituši, un viltīgajam lapsam ir kaut kā izdevies pierunāt Ninhursagu palīdzēt nabaga Enki. Tā ir apžēlojusies par viņu, apsēdusies blakām sagrautajam dievam, astoņas reizes iztaujājusi to skaļā balsī, kas tam sāp. Pēc katras slimnieka atbildes pasaulē ir radusies atbilstoša dievība – dziedniece.
    Katra no šīm dievībām pieskaras atbilstošam orgānam, un Enki atkal ir dzīvs, vesels un priecīgs.”
    V.Afanasjeva

    “Grēkā krišanas” asistents šeit nav čūska, bet Enki padomnieks divsejainais Isimuds.

    Nevar saprast kāpēc, bet pirmā sieviete, kura cieš dzemdību sāpes, ir Uttu. Bet viņa nav pirmā, kas dzemdē.

    Dižais dievs Enki savas ziņkāres dēļ gandrīz dabū galu, un sieviešu dzimums vēl nepavisam nav viņam padots.
    Te vēl ir ko padomāt.

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s