Tengrisms un cilvēka attīstība. A.I.Krivošapkins-Ajina

Par stepes seno reliģiju – tengrismu

Pašlaik daļa lasītāju, īpaši citvalodu, ar jakutu reliģiju saprot melno šamanismu. Tas tā nav. Melnais šamanisms, kas saistīts tikai ar zemāko garu pasauli – abāsi (абааhы) un tikai kaitē cilvēkam, var to iebaidīt un spiest atteikties no katras tieksmes censties un iekārtot savu dzīvi; tā nevar būt bijusi reliģija, kas devusi saha tautai spēku un ticību un ļāvusi tai nodzīvot ļoti garu mūžu uz šīs pasaules. Šajā ziņā autors ir pilnībā vienisprātis ar G.V.Ksenofontovu, kurš reiz ir rakstījis:
„Ir jāpieņem par neapstrīdamu atzinums, ka mūslaiku jakutu šamanisms nav tautas ticība, bet tas ir senu tautas medicīnas paņēmienu atliekas – slimību dziedināšana ar buršanos, vārdošanu, lūgšanām, ziedojumiem utt. Taču līdz kristietībai valdošās aprindas ir turējušās pie tā saukto balto šamaņu un to gaišo garu ajī (айыы) kulta”.

(Ксенофонтов Г.В. Шаманизм. Якутск.: Север-Юг. 1992. С. 259.)
L.N.Gumiļovs jakutus ir uzskatījis par atlieku etnosu, kas saglabājies no huņņu laikiem. Bet saha ciltis vēsturiskajā teātrī ir parādījušās daudz agrāk par stepes tautu apvienošanās huņņu vadībā, un tādēļ saha tautai visdrīzāk ir vēl dziļākas saknes, jo Dižajā stepē arī līdz huņņu-tjurku laikiem ir dzīvojušas klejotājtautas ar reliģiju, atšķirīgu no citām pasaules reliģijām.
Īstā – balto ajī reliģija, kas veidojusi saha tautas mentalitāti un apvienojusi atsevišķus indivīdus par tautu, dodot spēju tai apgūt bargos ziemeļu apvidus, bija senu klejotāju reliģija, kas vēsturē parādās ar nosaukumu tengrisms. Šīs reliģijas baušļi saglabājas saha tautas mutvārdu daiļradē, tās paradumos, kulta svētku isiah (ыhыах) ritos. Tāpat kā jebkura reliģija tā ir izmantojusi tautai saprotamus jēdzienus, kas saistīti ar tās saimniecisko darbību; ar laiku tā ir pārveidojusies, ir parādījušies jauni aizguvumi, jo saha tautā ir ieplūduši citu Eirāzijas tautu ļaudis, jauni kanonizēti svētie, kuri ir tautas apziņā iemūžinājuši tās leģendāros vadoņus, tomēr pamatā ir palicis viens:
Saules un Debesu pielūgšana, kas tautas apziņā iemieso gaišo radītāju Augšējo Pasauli un nākotni;
Vidus Pasaules pielūgšana, kas ir visas cilvēces un tās vides šūpulis un dzīves vieta;
un cieņa pret Zemāko Pasauli – biosfēru, kas ir Zemes dzīvības pasaule bez cilvēces.
Saha tautas valodā nozīme ir daudziem citās reliģijās, piemēram, kristietībā un Tibetas un Indijas budismā lietotiem terminiem. Pārsteidz tas, ka šo vārdu nozīme saha valodā nes šo terminu jēgu, kamēr kristieša vai budista valodā tie nereti tiek lietoti kā svešvārdi no citas senas valodas, un ticīgā paša valodā tiem nozīmes nav.
Saha tauta nenoliedz apkārtējās pasaules loģisku apjēgu, vienlaicīgi nenoliedzot arī cilvēka apziņas augstākās pakāpes – virsapziņu. Šīs zināšanas par cilvēka saprāta augstākajiem līmeņiem saglabājas gan saha reliģijā, gan arī olonho (олонхо) – saha tautas varoņeposā.
A.S.Popova, kura ir pētījusi olonho tekstus, kas pierakstīti no tautas teicējiem, savā zinātņu kandidāta disertācijā ir uzrādījusi piecus tādus: „Spriedumi un skaidrojumi, intuīcija, ekstrasensora izziņa, olonho izpildījums ar meditāciju, šamaņu apredzība” (Попова А.С. Логико-гносеологический анализ космологического содержания олонхо. Автореферат кандидатской. Якутск 1996. С.22.). Bet saskaņā ar saha tautas ezotērisko mācību zinātāja B.F.Ņeustrojeva (Mandar) liecību, tādi secīgi cilvēka saprāta stāvokļi, kas kā sastāvdaļas ietilpst Visuma dievišķajā saprātā, ir pavisam deviņi.
Saha tautas reliģijā šie cilvēka saprāta līmeņi ir cieši saistīti ar bērna ieņemšanu, dzimšanu un audzināšanu, paša cilvēka brīvprātīgu sava ceļa izvēli. Un ar iespēju sasniegt fiziskās un garīgās attīstības augstākus līmeņus; tā tiek piešķirta atkarībā no visa iepriekšējā.
Līdz kuram līmenim cilvēks tiks, ir atkarīgs tikai no paša cilvēka un cilvēkiem, kuros tas apgrozās. Sākumā daba mums dod vienādas iespējas.
Šādi jēdzieni ir radušies ļoti senos laikos. Piemēram, klintīs pie Keteme (Кэтэмэ) upītes ietekas Ļenu upē ir lidojoša cilvēka-šamaņa attēls, kur ar trim aplīšiem iezīmētas trīs pasaules: Augšējā, Vidējā un Zemākā, bet ar deviņām svītriņām – cilvēka attīstības pakāpes. Pie tam pirmā un devītā pakāpe iezīmēta vājāk kā pārējās septiņas. Tas rāda, ka, ja pirmā pakāpe pēc saha uzskatiem attiecas uz Zemāko Pasauli, tad pēdējā devītā jau attiecas uz Augstāko Pasauli.

Šo saha tautas reliģijas pamatjēdzienu paskaidrojumam jauna Suntaru (Сунтарского) ulusa Eļgjajas (Эльгяйской) vidusskolas skolotāja A.I.Mihailova ir izveidojusi virkni zīmējumu. Tiesa, viņa zīmējumos ir rādījusi stepes tengrisma senos dievus, kas mūslaiku saha uzskatos ir nedaudz mainījušies. Tas nav brīnums, jo katra reliģija mainās saskaņā ar dzīves uz Zemes izmaiņām un ietver tautas vēsturisko pieredzi attiecīgajā laikā un ņem vērā mainīto īstenību.
Tādā veidā katra tautas reliģija ir līdzeklis savas dzīves sakārtošanai uz Zemes. Dažos gadījumos reliģiju uzspiež svešzemnieki vai ar nolūku pārveido valdnieki. Tā var izmainīt tautas mentalitāti. Un tāda tauta, kura ir atteikusies no savas reliģijas, vai nu ir nolemta izzušanai, vai kļūst par pakļautu patautu, kam jaunie valdītāji neļaus izmantot visu tās reliģijas varenību un attīstīt savas spējas.
Mūsdienās filozofiskās mācībās diezgan  bieži pielieto sengrieķu vārdu eigregors energoinformātiska aizsarglauka, ko rada reliģija, nozīmē. Saha valodā šo vārdu izrunā kā eige ongoror (эйгэ онгорор), un krieviski tas tulkojams kā „vidi veidojošs”. Tā reliģija rada kādu aizsarglauku, kas palīdz cilvēkam izdzīvot Vidējā Pasaulē.

PIRMAIS ATTĪSTĪBAS LĪMENIS – AJĪSIT

Pirmais cilvēka saprāta līmenis ir bērna zemapziņa, kas tam veidojas mātes organismā no ieņemšanas brīža līdz piedzimšanai pēc deviņiem mēnešiem. Šajā laikposmā cilvēka embrijs iziet visas Zemes dzīvās dabas būtņu attīstības stadijas, sākot no vienkāršas olšūnas un beidzot ar dabas augstāko radību – domājošu cilvēcisku būtni.
Uzskata, ka dzīve uz Zemes ir sākusies Pasaules Okeāna ūdeņos; tāpat arī cilvēka attīstība notiek ūdens vidē mātes ķermenī. Saha tautā uzskata, ka zemapziņu ar cilvēka saprāta dzirksti bērnam dod Ajīsit (Айыыhыт) – dieviete, kas ļaudīm dod pēcnācējus.
Pēc eiropiešu priekšstatiem šī zemapziņa atbilst pārmantotiem dzīvnieciskiem refleksiem, kuri bērnam ļauj veiksmīgi uzsākt patstāvīgu dzīvi, lai izdzīvotu ārpus mātes organisma.
Saha reliģijā Ajīsit trijās Visuma pasaulēs izlūdzas bērnam trīs kut (dvēseles) un sasaista tās veselumā ar dzīvības spēku sir (сюр (сүр)). Arī Visums saha priekšstatā ir veidots tāpat, tas ir, trīs pasaules sasaista dzīvības spēks. Šis spēks dažkārt tiek aprakstīts kā svētais stabs vai dzīvības koks – Āl Lūk Mas (Аал Луук Мас), un tāpēc var apgalvot, ka cilvēks ir radīts pēc Visuma vai dieva parauga un līdzības.
Jaundzimušā dzīvības spēkam sir šajā brīdī ir tikai viens balsts, tas ir, pats bērns pagaidām dzīvo tikai pats sev. Šo attīstības līmeni varētu nosaukt par zivju un kukaiņu līmeni. Vairums zivju un kukaiņu neaizsargā savus pēcnācējus; nav arī vajadzības. Milzīgais ikru un kāpuru daudzums nodrošina sugas turpinājumu arī bez vecāku līdzdalības.
Šādus ļaudis, kuri dzīvo tikai sev, saha senči ir saukuši par kulut (кулут) – par vergiem. Tas ir, ļaudis, kuri dzīvo tikai sev, taisnīgā klejotāju sabiedrībā bija nolemti verga stāvoklim.
L.N.Gumiļova terminoloģijā tādi ļaudis, kas dzīvo tikai patreizējam brīdim un tikai sev, ir subpasionāras personības.
Buor kut (Буор кут) – „zemes dvēseli” Ajīsit izlūdzas no Ulūtujar Ulū Tojona (Улуутуйар Улуу Тойон) – Zemākās Pasaules valdnieka. Ar Zemāko Pasauli saha saprot biosfēru, neiekļaujot tajā etnosfēru, jo cilvēka ķermenis veidojas kā zemes dzīvnieku organismu attīstības turpinājums. Zemākā pasaule atbilst cilvēka zemapziņai. Ulū Tojon kristietības izpratnē var būt Dievs Tēvs.
Ije kut (Ийэ кут) – „mātes dvēseli” Ajīsit izlūdzas no Iring Ār Tojon (Ypyң Aap Тойон) – Vidējās Pasaules valdnieka. Saha apziņā šī Vidējā Pasaule identificējas ar cilvēci un tās priekštečiem un pēcnācējiem, tas ir, ar etnosfēru. Vidējā pasaule atbilst cilvēka apziņai. Zemākās un Vidējās pasaules kopums veido to, ko pēc V.P.Kaznačejeva terminoloģijas var nosaukt par dzīvības materiālo formu. Tā kā etnosfērai ir biosfēras izcelsme, Zemākās un Vidējās pasaules valdnieku (Ulūtujar Ulū Tojon un Iring Ār Tojon) veselums visdrīzāk ir tas pats, kas kristietības Dievs Dēls un Dievs Tēvs.
Salgin kut (Салгын кут) – „gaisa dvēseli” Ajīsit izlūdzas no Iring Ajī Tojon (Ypyң Айыы Тойон) – Augšējās Pasaules valdnieka. Ar Augšējo Pasauli saha saprot Kosmosu-Visumu ar Saules sistēmu. Augšējā pasaule atbilst cilvēka virsapziņai. Pēc V.P.Kaznačejeva terminoloģijas tā ir dzīvības laukveidīgā forma. Kristietības izpratnē tā varētu būt Svētais Gars.
Izlūgtās dvēseles (kut) no Ajīsit plaukstas krīt mātes klēpī un tur savienojas ar dzīvības spēku, pēc kam piedzimst bērns. Bērna saprāts šajā posmā saucas Ije Ei (Ийэ Өй) – tulkojumā „sākotnējais mātes saprāts”.

OTRS ATTĪSTĪBAS LĪMENIS – IEJIEHSIT

Otro attīstības līmeni bērns sasniedz līdz 7-9 gadu vecumam, un šo saprāta pakāpi veido Iejiehsit (Иэйиэхсит) – sahu tautas mātišķības un bērnības dieviete. Līdz septiņu gadu vecumam bērnam ir jāatrodas blakus mātei un caur vēl neizzudušo informatīvo saiti, kas vēl pastāv kopš laika, kad bērns ar māti bija vienots organisms, jāizveido dzīves pamatjēdzieni un jāuzņem ļaužu uzvedības stereotipi. Šajā attīstības posmā bērns ir atkarīgs no mātes, un līmeni, kādu tas sasniegs ap septiņu gadu vecumu, gandrīz pilnīgi nosaka mātes saprāta iespējas. Tādēļ mazuļa attīstība mātei ar vāju intelektu vai bez intereses par savu bērnu stipri atpaliks no citiem vienaudžiem. To pašu var novērot arī pie bērnu namu audzēkņiem.
Šķiet, ka ebreju gudrie ir zinājuši šo cilvēka attīstības īpatnību, jo bērna tautību tie nosaka pēc mātes. Arī pēc saha tautas izpratnes radinieki no mātes puses ir bērnam tuvāki nekā radinieki no tēva puses. Varbūt tas pierāda, ka līdz septiņu – deviņu gadu vecumam bērna informācijas apmaiņa ar vidi iet caur mātes dvēseli, bet tā kā tā ir līdzīga arī ar mātes radiniekiem, tad ir dabiska arī ciešāka bērna informatīvā saite ar mātes līnijas radiniekiem.
Šajā posmā bērna dzīvības spēks nostiprinās un iegūst otru balstu. Tas sāk dzīvot ne tikai sev, bet arī saviem asinsradiniekiem, kas ļauj tam vēlāk dibināt ģimeni un par to rūpēties. Bet audzināšana bērnu namā vēlāk rada grūtības ģimenes dzīves iekārtošanā.
Šajā posmā bērna dzīvības spēka attīstības līmeni varētu saukt par dzīvnieka līmeni. Jebkura dzīvnieku mātīte riskēs ar savu dzīvību, lai nosargātu savu mazuli – savu pēcnācēju. Šis ir pietiekams nosacījums dzīvnieku pasaulei, bet nepietiekams cilvēka dzīvei un nevar nodrošināt cilvēka tālāku garīgo attīstību.
Šo apziņas attīstības līmeni var arī uzskatīt par saistītu ar matriarhātu kā cilvēces sabiedriskās attīstības pakāpi. Savā sākotnējā būtībā matriarhāts satur cilvēka atkarīgas uzvedības pamatu. Tā šajā agrajā bērna attīstības posmā tā augstākās esības vietā ir mātes tēls, kura mīl un katrā gadījumā sniedz patvērumu. Pietiek tikai labi palūgt un bērns dabūs visu, ja vien tas  mātei ir iespējams.
Mātes sargātājas tēls vēlāk pārveidojas, bet cilvēkam, kas apstājas šajā apziņas līmenī, mātes sedzējas un sargātājas tēls vēlāk …   sniedz tam mierinājumu atkarīgu cilvēku reliģijā. Tādu cilvēku reliģijā, kas gaida uz pēcnāves paradīzi, nespējot sev nodrošināt taisnīgu „paradīzi” uz Zemes.
Saha tautas senči šādus ļaudis, kas ir apstājušies garīgajā attīstībā, ir saukuši par hara (хара), tas ir, tumšie atkarīgie ļaudis.
Diemžēl mūsu laikā lielākā cilvēces daļa sasniedz tikai otro – ģimenisko attīstības līmeni. Tāpēc cilvēce iet pret dabu, tādējādi saīsinot savu pastāvēšanas laiku, jo nespēj objektīvi uzklausīt dabas saprāta balsi.
Gumiļova teorijā ļaudis, kas ir palikuši otrajā apziņas attīstības līmenī, ir mietpilsonis. Mietpilsoņi, kam ar likumiem ir nodrošināta personības brīvība, ļoti bieži degradējas līdz pirmajam attīstības līmenim un pārvēršas par subpasionārijiem. Mūslaiku Ziemeļamerikā ir ļoti liela subpasionāra iedzīvotāju daļa, kas dzīvo tikai sev, atstājot sevi nolemtībai gadījumā, ja viņu valsts nokļūs grūtībās.
Pasionāras iedzīvotāju daļas nepietiekamību Ziemeļamerika pašlaik kompensē ar pansionāru ļaužu imigrāciju no visas Zemes, nodrošinot tiem labākus saimnieciskos apstākļus.

TREŠAIS ATTĪSTĪBAS LĪMENIS – dŽESEGEJ

Par trešo bērna saprāta līmeni saha tautā uzskata saites ar apkārtējo pasauli izveidošanos bērnā, jo pēc septiņu gadu vecuma sasniegšanas saite ar mātes organismu samazinās, lai arī pavisam neizzūd un pastāv katram cilvēkam caur mātes dvēseli. Bet vēlāk cilvēkam ir jāizveido arī sava saite caur salgin kut – gaisa dvēseli – un jānodrošina simbioza informatīva saite ne tikai ar savu tautu, bet arī ar apkārtējo pasauli. Saha tauta ir uzskatījusi sevi par tādu cilvēku tautu, kas ar saules pavadām caur pakausi un muguru ir saistīti ar Visumu.
Tādēļ trešo līmeni parasti saista ar saha tautas galveno dievību Uordāh Džesegej (Уордаах Дьөhөгөй) – Bargo Džesegej. Šis ir zirgkopju dievs, un tā atbildības līmenis saha tautai ir galvenais. Šis informatīvās saites rašanās līmenis izveidojas līdz četrpadsmit gadu vecumam un turpmāk kalpo par pamatu virsapziņas līmeņu attīstībai, kuri sākas ar sesto līmeni.
Eiropas oficiālā zinātne vēl neatzīst informatīvās saites ar apkārtējo pasauli pastāvēšanu un sākot ar septiņu gadu vecumu sāk bērnā attīstīt tikai loģisku racionālu prātu, kas uzreiz atmet iespēju cilvēkam ar eiropejisku izglītību sasniegt augstākos apziņas līmeņus – virsapziņu. Šajā laikā starp septiņu un četrpadsmit gadu vecumu bērnam sāk darboties labā smadzeņu puslode, kas nodarbojas ar tēlaino domāšanu. Un ja to savlaicīgi neattīsta, cilvēks paliks pie kreisās puslodes tipa. Tas dzīvē vadīsies tikai no loģikas, kaila pragmatisma. Cilvēku, kas pielūdz bulli, tas ir, eiropiešu, informatīvā saite ar augstākajām dievībām jau ir pārtrūkusi, kamēr zirgkopjiem – eirāziešiem tā vēl pastāv.
Interesanti, ka pēc saha priekšstatiem šajā attīstības posmā bērnam ir jāsaprot, ka Vidējā Pasaulē viņš var izdzīvot tikai ar savu tautu, ar cilvēku apvienību, kas pasargā to no citām cilvēku apvienībām, tas ir, viņa dzīvības spēks iegūst trešo balstu (salīdziniet ar satsangu – tulk.).
Cilvēka atšķirība no jebkura dzīvnieka ir tajā, ka tas pieder pie savas tautas, kas to aizsargā, pie kam tam pašam ir arī jāaizsargā tauta, citādi dzīve uz zemes nav iespējama. Šīs jūtas var pa vecam saukt par patriotismu. Šādu jūtu izveidošanās ir ļāvušas cilvēkiem pāriet no matriarhāta uz nākošo sabiedriskās attīstības pakāpi – patriarhātu.
Simpātija pret savējo izveidojas neapzināti; Gumiļovs to nosauc par labvēlīgu komplimentaritāti. Būtībā kopīgas ar savas tautas ļaudīm gaisa dvēseles (ije kut) saknes, kopīgas paražas, kopīgi uzvedības stereotipi ļauj vieglāk izveidot saites ar savas tautas un superetnosa ļaudīm.
Saha tautas gudrie bērna saprātu šajā posmā ir saukuši par sirin, sis ojbonnor ejdere (cүрүн, сис ойбоннор өйдөрө). Tulkojums iznāk diezgan bezjēdzīgs – mugurkaula un āliņģu saprāts. Bet ja izmanto austrumu mācību terminus par čakrām, tad iznāk, ka šajā laikā bērnam noregulējas muguras enerģētisko kanālu Sušumnas, Idas un Pingalas darbība, kā arī šīs sistēmas saite ar čakrām.
Atliek vēl piemetināt, ka saha šamani sauc par ojūn (ойуун). Ojū – tēls. Tātad cilvēks, kam ir tēlaina domāšana, var kļūt par šamani. Bet, lai iegūtu virsapziņu, tikai ar tēlainu domāšanu vien nepietiek. Ārkārtīgi svarīga ir arī kreisās loģiskās smadzeņu puslodes darbība, kura bērnam sāk attīstīties no četrpadsmit gadiem. Ja sievietēm labās smadzeņu puslodes darbību ir ielikusi pati daba, jo tām būs jāaudzina bērnus līdz septiņu gadu vecumam, tad zēniem līdz četrpadsmit gadiem šī puslode noteikti ir jāiedarbina. Mūsu senči to spēja ar dziesmām un dejām, kā arī izveidojot zēnu apvienības, kuras ar savu paraugu apmācīja vecie karavīri.
Mūsu laikā šim nolūkam var izmantot Broņņikova metodiku, kura iespaidīgi iedarbina tieši cilvēka smadzeņu labo puslodi.

CETURTAIS ATTĪSTĪBAS LĪMENIS – SING DŽĀSIN

Laimīgas dzīves veidošanai uz Zemes cilvēkam vajadzīga arī saite ar citu etnosu un pat citu superetnosu ļaudīm. Nevar izdzīvot, ja nespēj rast kompromisu, kas nodrošina sadzīvošanu ar citām cilvēces tautām. Tāpēc prāta ceturtais līmenis ir loģiskais saprāts, un tam jāattīstās pēc četrpadsmitā gada, kad bērnam caur gaisa dvēseli (салгын кут) jau ir izveidojusies stingra zemapziņas saite ar savu tautu un apkārtējo pasauli. Svešvalodu un citādas pasaules izpratnes iepazīšana bagātina cilvēku un palīdz tam vēlāk biedroties ar citu tautu ļaudīm un veidot savus uzskatus, ņemot vērā, kā tos sapratīs ļaudis ar atšķirīgu īstenības uztveri.

Ceturto līmeni saha tauta attiecina uz dievieti Ān Alahčin Hotun (Аан Алахчын Хотун) – Gars, Zemes saimniece. Katra reliģija satur savas tautas vēstures pēdas. Saha tautas reliģija nav izņēmums. Kad pirms 2000 gadiem saha tauta ieradās Piebaikalā, tur dzīvoja alakčinu ciltis. Tādēļ dzimtās Zemes galvenajai dievietei ir tās cilts vārds, kas šo zemi ir apdzīvojusi līdz saha tautas ieceļošanai. Tā kā Gars, Zemes saimniece saskaņā ar ticējumiem ir cieši saistīta ar Vidējās Pasaules dabu, tad šajā attīstības līmenī cilvēkā ir jāizveidojas saitei ar dabas vidi, jeb, runājot mūsdienu zinātniskā valodā, ar biosfēru. Te ir jāpalīdz loģiskajam saprātam. Bet ja loģiskais saprāts šajā brīdī tiek izmantots svešu vai maldīgu dzīves vērtību apguvei, tad tieši pārejas vecumā bērns var izveidoties par attīstībā apstājušos personību. Tā sāk degradēties, no tās izveidojas vai nu subpasionārijs, vai mietpilsonis pirmajā vai otrajā apziņas attīstības pakāpē.
Senajā tengri reliģijā bargo debesu ceturtajā stāvā ir valdījis Likteņa Dievs – Sing Džāsin (Сүң Дьааhын), kurš nav laidis cilvēkus, kuri nav apguvuši trešo garīgās attīstības līmeni, tālāk uz augstākiem garīgās un fiziskās attīstības līmeņiem. Šis Ajī pēc seno klejotāju ticējumiem ir noteicis, kurš būs vergs – kulut, kurš atkarīgais – hara. Kam lemts būt karavīram, kam vadonim, viedajam, pareģim. Mūsdienu saha teicēji dažreiz Sing Džāsin izvieto septītajā debesu stāvā ar Bilge (Билгэ) un Tanha (Танха), jo tur atrodas cits spēcīgāks Likteņa Dievs, kurš nelaiž praviešus līdz Pasaules Valdnieku līmenim – līdz astotajam apziņas attīstības līmenim.
Cilvēces mūsdienu zināšanu līmenis ļauj cilvēkam, ja tas to vēlas, mērķtiecīgi sasniegt sesto attīstības līmeni. Senāk to spēja izredzēti pasionāriji, jo dzīves īstenība parasti ir stiprāka par atsevišķu cilvēku. Bija vajadzīga ļoti daudzu apstākļu sakrišana, lai cilvēks senatnē varētu pilnībā īstenot savas iespējas. Tādēļ Likteņa Dieva patreizējais izvietojums septītajā – zemes praviešu līmenī ir loģiski likumsakarīgs.
Cilvēks, kas apzināti tiecas uz simbiozi ar apkārtējo vidi un attīsta savas virsapziņas spējas, var attīstīt savu fizisko un garīgo stāvokli un sasniegt cilvēciskās apziņas augstākos līmeņus. Bet ne katram ir lemts kļūt par pravieti, jo ne katru dienu rodas nepieciešamība pārskatīt visu savu dzīves ceļu, veidojot jaunu reliģisku atklāsmi. Bet ja cilvēces lielākā daļa sasniegtu kaut vai piekto apziņas līmeni, varētu izveidoties planētas noosfēras apziņa. Dižais krievu zinātnieks Vernadskis ir rakstījis, ka cilvēce pašlaik pārdzīvo pāreju no planētas biosfēras apziņas uz noosfēras apziņu, tas ir, notiek pāreja no saimnieciskā cilvēka uz apjēdzīgo.

PIEKTAIS ATTĪSTĪBAS LĪMENIS – HOTOJ AJĪ

Piektais saprāta attīstības līmenis ir intuīcija. Dažreiz tā var attīstīties arī bez trešā līmeņa ābeces apgūšanas, bet tas gadās nedaudziem īpaši apdāvinātiem cilvēces pārstāvjiem. Šis līmenis gandrīz jau piederas virsapziņai un, kaut arī eiropejiskā zinātne to atzīst, tomēr ar atrunu, ka smadzenes sazin kādā veidā miegā vai kaut kādā krēslainā stāvoklī veic nekontrolētu darbību un iegūst derīgu rezultātu.
Eiropejiskā izpratnē tas ir dzejnieku un zinātnieku līmenis. Viena eiropejisku zinātnieku daļa apgalvo, ka tikai cilvēka neapzināta zemapziņas darbība var tam nodrošināt problēmas intuitīvu izziņu. Tomēr, šķiet, intuīcija nav zemapziņas funkcija.

To var attiecināt jau uz virsapziņas sākuma stāvokli, tas ir, uz cilvēka saskarsmes sākumu ar biosfēras kolektīvo apziņu. No šā varbūt nāk fiziķu joki par to, ka neprātīgas idejas skraida gaisā.
Var arī neapgalvot, ka ideja tiek uztverta caur virsapziņu, bet skaidrot intuīciju ar to, ka indivīds izmanto vispārēju kolektīvu apziņu. Tāpēc ir bijuši mēģinājumi risināt lielus zinātnes uzdevumus, savācot zinātniekus savdabīgā elitārā kolektīvā, piemēram, Staļina laikā koncentrācijas nometņu „šaraškās” vai vēlāk akadēmiskajās pilsētās (академгородках). Savdabīgā zinātnieku kolektīvā apziņa, kas tur veidojās, ļāva risināt problēmas, kuras vienatnē ātri atrisināt nevar. Interesanti, ka 1999.gadā N.A.Aleksejevas autorskolu Jakutskas pilsētā pabeidza 28 skolnieki, kuri 13 gadu vecumā iestājās universitātē. Aleksejevas metodika ļauj izveidot klases kolektīvo saprātu, kas tad arī dod šo parastajā skolā neiespējamo rezultātu. Bet šī radošā metodika tomēr ir tikai bērna trešā saprāta līmeņa sasniegumu pielietojums loģiskā prāta attīstībai, jo piektā apziņas līmeņa sasniegšanai ir vajadzīga atbilstoša cilvēka fiziskā attīstība. Piekto līmeni var sasniegt sākot ar 21.gadu, kad beidzas pārejas vecums, un cilvēks kļūst pieaudzis.

Saha tauta ir jau senāk zinājusi, ka pastāv problēmu intuitīvas kolektīvas risināšanas iespēja, un tādēļ tās reliģijā piektais debesu līmenis ir paredzēts karavīru dievam Hotoj Ajī (Хотой Айыы) – Dievam Ērglim. Tikai apmācīts karavīrs, kam cīņas laukā piemīt attīstīta intuitīva briesmu izjūta, un kas pārvalda pretinieka apziņu, spēj apsteigt cita kaujinieka sitienu un izdarīt izšķirošo triecienu. Senāk visi klejotāju vīrieši ir bijuši karavīri, un kaut kāda karavīru kolektīva apziņa tiem patiešām ir piemitusi. To, atsaucoties uz arābu avotiem, kuros aprakstītas IX gadsimta stepes klejotājtautas, savā grāmatā (Назарбаев Нурсултан. В потоке истории. Алматы “Атамура”, 1999 г. С.88) ir atzīmējis Nursultans Nazarbajevs.
Vilka izvēle par totēmu un tjurku kagana gvardes nosaukšana par bere (бөрө) ir vēl viens pierādījums tam, ka senčiem ir bijušas zināšanas par karavīru informatīvās saites esamību. Tāda pati vilcenes saite ar jaunajiem vilkiem (переярками) ļauj lielam vilku baram medīt ar dzinējiem, kad mazākā vilku daļa sēž slēpnī, bet lielākā vilku daļa piedalās dzīšanā. Tāpēc klejotājtautas ir pielīdzinājušas sevi vilkiem, jo stepes gudrie droši vien ir pamanījuši vilku spēju medīt ar dzinējiem bez dzirdamas sazināšanās. Nevienam citam stepes dzīvniekam šāda kolektīva darbība nav skaidri raksturīga, tāpēc vilka izvēle par cilts totēmu stepes tautām ir pilnīgi saprotama.
Kad visa stepes tauta savācās ap ideju un spēja uztvert kopējo kolektīvo apziņu, tad tā bija neuzvarama. Tikai zaudējusi kopējo pašapziņu, šī tauta varēja zaudēt. Tas ir labi redzams no klejotājtautu, kuras persieši ir saukuši par basirsa – līdzvaldniekiem (баhырса), huņņi par hosūn – pasionārijiem (хоhуун), mongoļi par Menge Il – Mūžības valsts (Мэңэ Ил) ļaudīm, pasionāriju  uzvarām un zaudējumiem. Tāpēc šo līmeni var saukt par karavīru – pasionāriju līmeni. Pasionārija jēdziens saha valodā tiek apzīmēts ar vārdu „hosūn (хоhуун)”. Tā kā šie pasionāriji kļuva par valsts galvas līdzvaldniekiem, tad ar pilnu pamatojumu šo līmeni (ja tengrismu varam saukt par valsts reliģiju) saukt par līdzvaldnieku pasionāriju (баhырса   хоhуун) līmeni.
Blavatska šo piekto pamatrāsi ir saukusi par ārijiem. Kad ģermāņi sevi uzskata par ārijiem, tie varbūt nav nemaz tik tālu no patiesības, ja pieņemtu, ka persieši un āriji ir viens un tas pats. Saha tautas Odun bijs (Одун биис) un seno ģermāņu Odins ir viens un tas pats debesu iemītnieks.

SESTAIS ATTĪSTĪBAS LĪMENIS – HARA SUORUN

Sestais līmenis jau ir pilnīgi virsapziņai piederīgs, nesaraujami saistīts ar vēl augstākiem līmeņiem, kurus eiropejiska zinātne pieskaita ekstrasensorām parapsiholoģiskām spējām. Paredzēšana tiek sasniegta ar trešajā līmenī attīstītas gaisa dvēseles (салгын кут) klātbūtni, tas ir, caur attīstītu informatīvo saikni ar apkārtējo pasauli. Patreizējā zinātne šādas lietas nespēj izskaidrot, jo tad nāktos atzīt, ka cilvēka smadzenes nevis (tikai) pašas izstrādā domas, bet var izmantot informāciju, kas ir saņemama nezin no kurienes un nezin kā. Jāatzīmē, ka A.I.Mihailova ir attēlojusi šā līmeņa galveno atšķirību no iepriekšējiem pieciem.
Ja iepriekšējie pieci līmeņi kaut kā vēl ir saistīti ar Zemāko Pasauli, tas ir, ar Zemes dzīvnieku pasauli, tad, sākot ar sesto līmeni, sākas virsapziņas augstākie līmeņi, kuri ir sasniedzami tikai cilvēkam. Cilvēce ir attēlojama kā zivs galva Dabas Okeānā, bet ļaudis, kas sasnieguši sesto līmeni, jau ir pacēlušies pāri dzīvnieku pasaulei(skatiet dogonu Nommo zīmējumu – tulk.). Šie ir ļaudis, kuri jau ir spējuši pārvaldīt savus dzīvnieciskos instinktus, tā paceļoties pāri ikdienišķībai. Tā ir galvenā cilvēku atšķirība no dzīvniekiem, kuri ierodas pasaulē tikai pēcnācēju radīšanai un kādu citu pārtikai.
Un tikai cilvēki ir spējīgi pacelties uz debesu sesto stāvu un tieši sazināties ar debesu iemītnieku gaišo pasauli. Pārējās dzīvās būtnes to nespēj. To sūtība ir citāda. Sestā cilvēka apziņas līmeņa aizbildnis ir Hara Suorun (Хара Суорун) – Melnais Krauklis, gudrības putns, kas mājo deviņstāvu debesu sestajā stāvā, sastāvošā no trim apakšlīmeņiem.
Cilvēks, kas dziedina slimus cilvēkus, kuru mēs pašlaik saucam par ekstrasensu, vārdotāju, burvi vai melno šamani, atrodas pašā zemākajā virsapziņas apakšlīmenī un galvenokārt sadarbojas ar Zemāko pasauli.
Ļaudis, kuriem ir organiska informatīva saikne caur gaisa dvēseli ar apkārtējo dabu un savu tautu, un kuri ir sasnieguši piekto saprāta attīstības līmeni – intuitīvo saprātu, paši jau vairs neslimo, tāpēc šamanis dziedina cilvēkus, kuru apziņa nav spējusi attīstīties augstāk par atkarīgo ļaužu – hara līmeni.
Pirmās virsapziņas pakāpes otrajā apakšlīmenī ir kalēja, amatnieka saprāts. Cilvēks, kas ir sasniedzis amata noslēpumus, pēc saha tautas priekšstatiem attīstības ziņā atrodas augstāk par melno šamani.
Trešajā – augstākajā apakšlīmenī atrodas teicēji – olonhosuti (олонхосуты) un dziedoņi – tojuksuti (тойуксуты), kuriem piemīt vārda brīnumainā maģija, un kas ir apveltīti ar improvizācijas talantu transa stāvoklī. Ar to jau cilvēks atšķiras no dzīvnieku pasaules, ka tam piemīt attīstītas apzinātas runas spēja, ar kuru tas var ietekmēt citus cilvēkus. Tāpēc sesto līmeni sasniedzis cilvēks, balstoties uz saviem pasionāriem domubiedriem, varēja atbilstoši senču reliģijai kļūt arī par valsts galvu – basilik hosūn (баhылык хоhуун). Tengrisma baltais priesteris tādēļ kļuva par stepes cilšu konfederatīvu apvienību galvu.
Pats interesantākais saha tautas reliģijā ir tas, ka cilvēki, kas sasnieguši apziņas attīstības sesto līmeni, var savu individualitāti saglabāt arī pēc sava fiziskā ķermeņa nāves. Kristietībā tāds cilvēks kļūst par svēto un, šķiet, nokļūst paradīzē.
Saha valodā svētais ir Sibetej (Сүбэтэй) – Padomnieks. Šā līmeņa cilvēki patiesi spēj sniegt padomus cilvēkiem, kas tādu līmeni sasnieguši nav. Blavatska to sauc par sesto pamatrāsi, kuras nākšanu tā pareģo. Iespējams, ka Blavatskai Indijā ir stāstīts par tengrismu, bet viņa to ir sapratusi savas eiropejiskās izglītības ietvaros un izmantojusi sava laika zinātnisko terminoloģiju. Kaut kādas cilvēces daļas pāreja uz ekstrasensu līmeni ir mūsu laikos sagaidāma un paredzama.

SEPTĪTAIS ATTĪSTĪBAS LĪMENIS – BILGE, TANGHA, DŽILA

Septītais saprāta līmenis atbilst Visuma glabāto ezotērisko zināšanu tiešai nepastarpinātai uztverei, un tas, kā uzskata saha tautas reliģija, ir sasniedzams, kad cilvēks ilgstošas dziedāšanas un dejošanas ceļā ir nonācis meditatīvā stāvoklī, kad uz to iedarbojas kolektīvā virsapziņa.
Saha tautā šādu stāvokli sasniedz priekšdziedātāji osiohaj (осуохае) ritā un olonho dziedoņi – improvizētāji – teicēji, tāpēc šo septīto līmeni sauc par olonho līmeni. Meditācijas stāvoklī Visuma ezotēriskās zināšanas ar dziedoņu muti tiek nodotas klausītājiem. Tā kā olonho un osiohaj parasti veic grupā, tad, visdrīzāk, tiek izmantota rita dalībnieku kopējā kolektīvā apziņa (atkal satsanga). Tādējādi, ja sestajā līmenī vēl var iztikt ar individuālu piekļuvi informācijai, tad sākot ar septīto, tiek izmantota kolektīvā.
Šo līmeni var saukt arī par praviešu, dažādu reliģisku mācību radītāju, līmeni. Kristus, Buda, Mozus, Muhameds un citi ir bijuši cilvēki, kas sasnieguši septīto pasaules izziņas līmeni, un tāpēc to svētrunas ir kļuvušas par pamatu reliģijām, kuras izteiktas tādā veidā, lai tās saprastu apkārtnes klausītāji, kam jāseko šīm zemes dzīves mācībām. Pēc mūsdienu saha tautas ieskatiem šo debesu stāvu bez jau pieminētā Likteņa Dieva apdzīvo vēl divi Ajī.
Pirmo no tiem sauc par Bilge Hān (Билгэ Хаан). Tas veicina cilvēkiem, kas ir apguvuši zemes gudrību un spēj izprast visu uz zemes notiekošo, uzzināt zemes lietu nākotni.
Otrs Ajī ir Tangha Hān (Taңхa Хаан), un tas ļauj septīto – virsapziņas – līmeni sasniegušajiem sazināties ar Kosmisko Saprātu. Šo līmeni sasniegušie var kļūt par jaunu reliģiju dibinātājiem. Tāpēc šo līmeni var saukt par tautas padomdevēju pasionāriju – Subetej hosūn – līmeni. Bet, spriežot pēc notiekošā, šo praviešu teikto cilvēki uztver sava attīstības līmeņa ierobežojumos.
XX gadsimta sākumā, kad zinātnieki sāka plaši pierakstīt tautas mutiskos nostāstus un ticējumus, tie pie septītā debesu stāva iemītniekiem kopā ar jau minētajiem novietoja arī Likteņa Dievu, kuru sauc arī par debesu rakstvedi – Džirantaj Siriksit (Дьурантай Суруксут), kas ar rūnu zīmēm uz akmens staba pieraksta cilvēka likteni un tā nosaka cilvēka zemes dzīvi. Dažreiz tā vietā par Likteņa Dievu uzskatīja Sing Džāsin, kuru agrāk saha tautas senči Eirāzijas klejotāji ir uzskatījuši par debesu trešā stāva iemītnieku.
Bet biežāk teicēji stāsta par to, ka šajā pērkonīgo debesu stāvā mīt Džilga Hān (Дьылға Хаан) – Likteņa Dievs, kurš pēdējam cilvēkam iespējamam saprāta attīstības līmenim pielaiž tikai izredzētos. Visā cilvēces pastāvēšanas vēsturē Likteņa Dievs līdz šim attīstības līmenim ir pielaidis tikai divus: Odun Bijs (Одун биис) un Čingishānu (Чингисхаан) – Eirāzijas stepju tautas vadoņus, kuras karavīri visi sasniedza piekto attīstības līmeni.
Saha tautas un seno ģermāņu rūnas ir līdzīgas, bet ne vienādas. Ja saha izmanto rūnu sillabāriju, tas ir, zilbju rakstību, tad ģermāņi ir izmantojuši rūnu alfabētu. Tas norāda uz ģermāņu rakstības vēlāku izcelsmi. Uzskata, ka pirmais alfabēts ir parādījies Grieķijā 800 gadus pirms Kr. Ir vienas un tās pašas rūnu zīmes maģiskā pielietojuma gadījumi ar pretēju nozīmi. Šis idejiskais lūzums varēja notikt Zaratuštras laikā, kad klejotāji ir sadalījušies irāņos un turāņos jeb persiešos un sakos.

Saha tautas rūnu senuma pierādījums var būt arī tas, ka rūnu raksts uz saku prinča, kurš ir dzīvojis Septiņupes teritorijā pirms 2500 gadiem, sudraba kausa, ir mūsu valodā.

ASTOTAIS ATTĪSTĪBAS LĪMENIS – ODUN BIJS, ČINGIS HĀN

Šis ir eirāziešu leģendāro vadoņu līmenis. Astotais cilvēka saprāta attīstības – šamaņu – Pasaules Pavēlnieku līmenis. Cilvēks šamanis informāciju ne tikai uztver, bet spēj to arī pārveidot, iegūstot tādu vai citādu noteiktu rezultātu, kas izmaina Pasauli. Astotajā stāvā mājo divi bargi Ajī, kuri ir noteikuši visas cilvēces dzīvi. Pirmais ir Odun Bijs (Одун Биис), otrs – Čingis Hāns (Чингис Хаан ).
Interesanti, ka pirmā Ajī vārds satur irāņu vārdu bīs. Šis vārds nozīmē cilti, un to var saistīt ār ajī – ārijiem . Tādā gadījumā Odun ir āriju vadoņus apkopojošs tēls, kas ir izveidojis feodālu iekārtu, izmantojot vergu un stepes klejotāju mentalitātes īpatnības. Tas ir arī ģermāņu āriju cilšu leģendārais vadonis – šamanis. Pats interesantākais ir tas, ka, ja vārdu Odin uzraksta ar saha tautas senajām rūnu zīmēm, tad izpaužas šī vārda slēptā maģiskā nozīme – Brālis Uguns. Oduna laikos klejotāji ir sākuši lemt cilvēces likteni. Šo valsts veidošanās posmu var saukt par feodālu. To var saistīt ar basirsa – līdzvaldnieku jeb – eiropiešu izpratnē –  persiešu tautas uznākšanu vēstures teātrī.
Otrs šī debesu stāva iemītnieks ir saistāms ar cita stepes tautas vadoņa – Čingishana – Mūžīgās klejotāju valsts Menge Il (Мэңэ Ил) izveidotāja – personību. Ja šo vārdu raksta ar rūnu zīmēm, atklājas tā maģiskā nozīme – Ticībā vienotās cilts valdnieks. Mūžīgu valsti, pakļaujot klejotājiem visu pasauli, tas neizveidoja, bet likumīgas kārtības ieviešana stepē ļāva tai nospēlēt savu galveno lomu visas civilizācijas tālākajā attīstībā kā saziņas telpai. Visas pasaules nodrošināšana ar tirdzniecības saitēm deva ierosmi tirdzniecisku attiecību izveidošanai, un kā sekas izveidojās jaunas saimnieciski sabiedriskas attiecības, jauni ražošanas spēki. Tas savukārt noveda pie mūsdienīgas tehnokrātiskas civilizācijas, pie piezemēta sadzīviskuma uzvaras pār garīgumu. Iestājās tādas valsts posms, kurā ļaudis saliedē saimnieciskās saites, naudas vara. Saha tautas senči šo ļaudis valstī saliedējošo spēku sauca par basil (баhыл).
Odun Bijs laikā sākās klejotāju jātnieku stepes valstu uzplaukums, uzausa to saule, bet ar Čingis hanu sākās stepju cilšu varenības noriets. Saha tauta ir šo savas vēstures parādību saglabājusi parunā, kuru aptuveni var pārtulkot šādi: „To ir radījis Oduns un norādījis Čingishāns”. Parasti šo izteicienu lieto gadījumos, kad grib pateikt: „Likteņa lēmums. Neko darīt”. Nešaubīgi, ja šie divi Ajī ir leģendārie stepes tautu vadoņi, tad Pasaules Pavēlnieku (Хаан Баhылык) attīstības līmeni sasniedz tikai tie cilvēki, kuri vada tautas, kuras ir sasniegušas piekto garīgās un fiziskās attīstības līmeni, – ārijus, basirsa (persiešus) vai hohūnus (huņņus).
Saskaņā ar Makkinderu ģeopolitiķi parasti Sauszemes un Jūras cīņu dala trijos laikmetos, kurus saista ar Kristofora Kolumba vārdu. Līdz Kolumbam militārajā sacensībā vienmēr uzvarēja Sauszeme – Stepe. Kolumba laikā cīņa bija ar mainīgām sekmēm. Pašlaik mēs dzīvojam civilizācijas attīstības pēckolumba laikmetā, kad Jūra saimnieciskajā cīņā ir uzvarējusi Sauszemi. Bet šī uzvara nav mūžīga. Ja Eirāzijas tauta, izmantojot savu seno tengrisma reliģiju, pratīs sasniegt piekto un sesto saprāta attīstības līmeni, tad mēs uzvarēsim. Pēc tam, kad cilvēce savai saziņas telpas attīstībai izmantoja Stepi, pienāca Jūras kārta, bet pēc tam neizbēgami sekos tādas civilizācijas attīstība, kas izmantos citu saziņas telpu – informatīvo. Šajā sacensībā uzvarēs ļaudis, kas garīgajā attīstībā  sasniegs simbiozu saikni ar biosfēru.

DEVĪTAIS ATTĪSTĪBAS LĪMENIS – …

Cilvēkam, kas dzīvo Vidējā pasaulē, pēc Saha tautas priekšstatiem devītais – augstākais apziņas līmenis nav sasniedzams. Tas veido augstāko dievišķo apziņu, kuru varētu pielīdzināt biosfēras kolektīvajai apziņai, ja ar šo Vernadska terminu saprot kādu simbiozu Visuma kosmiski-planetāru apziņu.
Saha tauta iedala Visumu trijās pasaulēs, kurās katrā ir sava dievišķā apziņa. Gaisa dvēsele (Салгын кут), kas cilvēkā attīstās tā dzīves laikā, un kuru tas apzinās kā savu personisko individualitāti, tas ir, garīgā informācija, kuru cilvēks sakrājis visas dzīves laikā, pēc nāves var saglabāties Augšējā pasaulē apziņas nezemes  kosmiskajā daļā, kuras valdnieku saha sauc par Irin Ajī Tojon (Ypүң Айыы Тойон) – BALTAIS RADĪTĀJS KUNGS. Parastie ļaudis šo dievību nepielūdz, jo tiek uzskatīts, ka tā nepievērš uzmanību sīkiem personīgiem lūgumiem. Palīdzību pasaules vai vides telpas pārveidošanā saņem tautas, kuras ir sasniegušas vismaz piekto attīstības pakāpi.
Mātes dvēsele (Ийэ кут) ir klātesoša arī Vidējā pasaulē un ir cilvēces ģenētiskā bagātība. Vidējās pasaules valdnieks saha tautai ir Iring Ār Tojon (Ypүң Аар Тойон) – BALTAIS GODĀJAMAIS KUNGS. Vairums lūgsnu tiek raidītas tieši tam. Tā kā zemes dzīves laikā cilvēks dzīvo Vidējā pasaulē, tas ir pakļauts viņa likumiem. Pie tam tiek uzskatīts, ka lūgsnu pieņemšanā cilvēkam var palīdzēt senči. Loģiski tas var būt pareizi, jo cilvēka Mātes dvēselē ir kaut kāda daļa no visu tā senču Mātes dvēselēm. Bez tam dažreiz lūgsnas tiek teiktas caur svēto vietu gariem. Senos laikos ļoti bieži šim nolūkam ir izmantotas rūnu zīmes. Vietās, kur senatnē ļaudis ir lūgušies, bieži ir sastopami rūnu raksti.
Zemes dvēsele (Буор кут), ko cilvēks iegūst Zemākajā Pasaule, atgriežas pie sava radītāja, Zemākās Pasaules valdnieka Ulūtujar Ulū Tojon (Улуутуйар Улуу Тойон) – PAŠPAGODINOŠĀ KUNGA un iekļaujas zemes dabas – biosfēras apritē. Pie tam Zemākās Pasaules valdnieks tautā, lai arī cienīts, tomēr netiek īsti mīlēts. Tiek uzskatīts, ka melnie šamaņi galvenokārt vēršas pie tā, lai dziedinātu parastās cilvēku slimības. To bieži pieskaita nešķīstajiem spēkiem, kas traucē cilvēkiem dzīvot. Tā laikam ir arī jābūt, jo, tikai apzināti atsakoties no izdabāšanas saviem dzīvnieciskajiem instinktiem, šā Zemākās pasaules mantojuma, cilvēks var sasniegt augstākus attīstības līmeņus. Augstākus apziņas līmeņus sasniegušais neslimo, un tam nevajag vērsties pie Zemākās Pasaules Valdnieka.
Pašierobežošanās un dzīve savas tautas labā ļauj cilvēkam sasniegt zemākos virsapziņas līmeņus. Bet augstus virsapziņas līmeņus cilvēks pēc saha tautas uzskatiem viens pats nespēj; tam ir vajadzīga visas tautas vai vismaz domubiedru palīdzība.
Tengrisma reliģijas sakrišana ar pašlaik ne visu atzītām filosofiskām idejām ļauj cerēt, ka cilvēce stāv kārtējā savas attīstības lēciena priekšā. Kā tas ir noticis vienmēr pirms tādiem lēcieniem, dzīve uz Zemes nonāk strupceļā, no kura, šķiet, nav izejas. Bet biosfēras kolektīvā apziņa atrod vienīgo intuitīvi pareizo attīstības ceļu. Pats no sevis tas nenotiek, visas cilvēces problēmas risinājumu meklēs kolektīvais prāts, apkopojot pretrunīgus uzskatus. Eirāziešu balsij būtu jātiek sadzirdētai, eirāziešu idejām, kas rodas kā pretspēks šodienas maldīgajām dzīves vērtībām, ir jāatrod ceļš uz apjukušajām ļaužu dvēselēm, jāpalīdz tiem pārvarēt to sajukumu un mētāšanos, kas ir radusies no tā, ka mūsu eirāziešu tauta ir aizmirsusi savus īstos senčus un sākusi dzīvot pēc svešiem likumiem, atsakoties no savas senās īstās reliģijas.

http://tatarica.narod.ru/cult/library/book/tengri.htm

(Šis raksts, manuprāt, sasaucas ar rakstu “Gazali. Praktiskās norises sūfismā.”

https://tencinu.wordpress.com/2008/12/20/gazali-praktiskas-norises-sufisma-idriss-sahs-no-%E2%80%9Caustrumu-domataji%E2%80%9D/

I.L.)

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s