Indiāņu gudrības + Garīguma skaidrība. Šri Šri Ravi Šankars

No ‘Laiki mainās. Sākam visu no jauna’. http://laiki.lv/indianu-dzives-gudribas-ka-vienkarsak-uztvert-pasauli/ Uldis B. 22.01.2017

1. Labs cilvēks redz labas zīmes

Tas patiešām tā ir. Labs cilvēks prasa no sevis un tic labajam. Kad viņam rodas problēmas, viņš nevienu nevaino, bet cenšas izprast. Pat pašās sarežģītākajās situācijās viņš spēj atrast kaut ko pozitīvu.

2. Mīli zemi. Tu neesi to mantojis no vecākiem, to tu aizdosi saviem bērniem

Mūsdienu zinātnei trūkst dzīves gudrības. Tā lēnām iznīcina planētu un reizē arī cilvēku. Radiācija, ķīmiskais piesārņojums, ģenētiski modificēta pārtika… Pret dabu jāizturas saudzīgi, jo tā visu atdod mums. Turklāt mūsu bērni dzīvo šajos apstākļos. Vai tad viņi varēs “audzēt” zinātni?

3. Pat beigta zivs var peldēt pa straumei

Ir vienkārši darīt to, ko visi, un tā, kā visi. Grūtāk ir pretoties ļaunumam un būt ar neatkarīgu domāšanu. Tas ir stipro cilvēku ceļš.

4. Tu nevari pamodināt cilvēku, kurš izliekas, ka guļ

Grūti cilvēkam paskaidrot, ka viņam nav taisnība, ja viņš to zina un rīkojas apzināti. Mūsdienās meli ir visapkārt. Lai to noslēptu, izmanto jaunus melus. Vai ir iespējams pārtraukt šo burvju loku?

5. Uzdod jautājumu savai sirdij un sagaidi sirds atbildi

Mums apkārt ir realitāte, kas atspoguļo mūs pašus, jo katrs redz pasauli atšķirīgi. Lai to mainītu, jāmainās pašam. Ja mēs vēlamies, lai apkārtējo attieksme pret mums kļūtu labāka, mums jāaug.

6. Netiesājiet cilvēku, kamēr neesat divus mēness lēktus sagaidījuši viņa mokasīnos

Ļoti grūti saprast cilvēka iekšējos pārdzīvojumus, kamēr paši neesam līdzīgā situācijā. Ļoti viegli vainot otru, bet grūti izprast.

7. Mēs nevēlamies baznīcas, jo tās mūs iemācīs strīdēties ar Dievu

Mūsdienās ir daudz reliģiju. Un kaut gan tās veicina morāles standartu veidošanos, bieži vien savā starpā sacenšas viena ar otru un nodarbojas ar ietekmes sfēru ieņemšanu. Tai pat laikā principi, par kuriem reliģijas runā, nepieder mums. Reliģija ir tikai forma. Īstā vērtība – cilvēka zelta sirds.

8. Es ciešu, kad atceros, cik daudz ir teikti labi vārdi un cik daudzi solījumi nav pildīti. Šajā pasaulē pārāk daudz runā tie, kuriem vispār nav tiesību runāt

Vārdam ir spēks, ja tas ir piesaistīts rīcībai. Ja mēs nespējam pabeigt to, par ko runājam, mūsu vārdi zaudē spēku. Tie pārstāj būt efektīvi un vienkārši ir skaņu vibrācijas.

9. Tiecies uz dzīves gudrību, viedumu, nevis zināšanām. Zināšanas ir pagātne, dzīves gudrība – nākotne.

Gudrs cilvēks atšķiras no vieda. Un tur nav nekādas saistības ar izglītību. Cilvēka dzīves gudrība ir izpratnē par vērtībām un savu ceļu. Tas nav tas pats, kas tehniskais progress.

10. Nevajag daudz vārdu, lai pateiktu patiesību.

Kad vēlas kādam sajaukt galvu, runā daudz. Taču visas lielākās patiesības ir vienkāršas. Lai pateiktu patiesību, reizēm vajag lielu spēku, bet pietiek pat ar vienu vārdu.

——————————–

Visgrūtākās lietas rādās un izklausās grūtas, kad tās nav pieredzētas. Bet kad tas notiek ar sevi pašu, visgrūtākās lietas izskatās vienkāršas. Kad lasi rakstus par Samadhi, tas šķiet ļoti rarežģīti. Bet es saku, ka katram cilvēkam dzīvē uzplaiksnī Samadhi (garīga atrašanās ārpus sevis, ekstāze, transs), un tāpēc dzīvē ir prieks. Diemžēl, mēs to skaidri nepamanām jeb neatpazīstam un nezinām kā to noturēt, saglabāt un atkārtot.

Patandžali (“Joga sutra” autors, apm.2.gs.pr.Kr.-2.gs.) ir devis mums pakāpenisku zinātnisku paņēmienu kā šo pieredzējumu atkārtot. Tas nav objekta, bet gan sevis – pieredzētāja pieredzējums, kas ir mūsu pašu uz sevi vērsta iekšējā dievišķuma vērtība.

Izsekosim laiku pa laikam četrus Samadhi veidus, kurus nosaucis Patandžali Mahariši (hinduistu garīgais vadonis). Tie ir Savitarka Samadhi, Nirvitarka Samadhi, Savichara Samadhi un Nirvichara Samadhi.

Savitarka Samadhi ((Sa + Vitarka) – Samadhi ar spriedumu) ir Samadhi, kurā notiek saruna jeb strīds starp vienas un tās pašas apziņas divām daļām. Šajā gadījumā notiek saruna starp zinātāju, zināmo un apzināšanu, tas nozīmē, saruna sevī loģiskā smalkā spriedumā.

Nirvitarka Samadhi ((Nir + Vitarka) – Samadhi bez sprieduma) ir bez sarunas un bez spriešanas.

Savichara Samadhi ((Sa + Vichara) – Samadhi ar garīgu atspoguļojumu) stāvoklī notiek kāda apziņas plūsma. Šajā dziļas Samadhi stāvoklī plūst kādas neskaidras domas.

Nirvichara Samadhi ((Nir + Vichara) – Samadhi bez atspoguļojuma) ir bez domām. Tas ir bezdomu stāvoklis ar nebūtības jeb tikai tukšuma pieredzējumu.

Rodas jautājums, kāpēc Patandžali Maharishi ir izdarījis šādu sadalījumu, zinot, ka saruna nevar notikt bez vārdiem. Tas ir tādēļ, ka caur tevi iet neliela loģiska plūsma, un tu pūlies kaut ko satvert. Loģikai vienmēr ir tieksme satvert. Pat Samadhi stāvoklī var būt viegla tieksme kaut ko satvert, un to sauc par Savitarka Samadhi, kas nav īpaši dziļa Samadhi. Nirvitarka Samadhi šī vēlme satvert nepastāv.

Mūsu apziņa ir daudz senāka par akmeņiem. Mūsu apziņa satur iespaidus no ļoti daudzām dzīvēm. Kad mēs dziļi iegrimstam Samadhi, var uznirt kādas vājas neloģiskas domas jeb idejas. Kā sapņos tu redzi domas un idejas, kas ir bez loģikas, nesakarīgas. Tava pieredze sapņos ir nesakarīga. Dažkārt tev nav vajadzīga valoda, lai saprastu Vichara. Tā ir tikai sajūta. Uzpeld smalkas vai vājas izjūtas, un to sauc par Savichara, bet ja nav nekādu izjūtu vai nekādu vāju domu pazīmju, tā ir Nirvichara Samadhi. Šīs divas samadhi tevi pārņem dziļāk, jo tās turpinās smalkākajos apziņas līmeņos.

Lai izteiktos loģiski, ir jābūt objektam. Lai prāts saprastu vai spriestu, ir vajadzīgs objekts. Īstenībā ir vajadzīgs nevis viens, bet daudzi objekti. Bet ja subjekts pats ir objekts, tas ir vērsts uz sevi, un to sauc par Nirvitarka Samadhi. Šajā stāvoklī, kur ir palicis tikai skatītājs, nav sarunas. Bet šajā Samadhi ir smalka izpratne par ļoti smalkām lietām. Šie smalkie objekti sniedzas līdz pat visuma pirmatnējai dabai, kur tu nevari pat rādīt ar pirkstu un teikt “tas ir tas”. Tas paņem tevi līdz nezināmā valstībai viņpus loģikas. Smalki uztveres objekti sniedzas pat viņpus atpazīšanas. Tas nozīmē ceļojumu no zināmā uz nezināmo. Šie četri Samadhi veidi ir saprotami, tikai nonākot dziļā pieredzējumā.

Daudzi cilvēki meditācijā kaut ko pieredz, bet nezin, ko ar to iesākt. Šeit Patandžali lieliskie padomi kļūst ļoti vērtīgi. Pieci dažādi sajūtu pieredzējumi – redzes, ožas, dzirdes, garšas un taustes – šie pieci pieredzējumu veidi iesniedzas ļoti smalkā pirmatnējā dabā. Lai gan tur nav taustāmu objektu, nonākot dziļi Samadhi stāvoklī, tu vari izjust kaut kādas taustes sajūtas, vari dzirdēt kādas skaņas vai vari redzēt kādu gaismu. Lai gan tur nav domu, arī pieredzējums ir uzskatāms par domu, un šie pieredzējumi turpinās līdz “shoonyatha” (Śūnyatā, (sanskrita vārds no sūnya – “tukšums” )) jeb nebūtībai.

Meditācijā nesēd un negaida uz kaut ko. Kad tu pieredzi šādas lietas, nepūlies pie tā turēties. Tas ir tas, ko viņš min kā “Sabeeja Samadhi” (uzsūkšana ar sēklu, pasaules objektu apzināšanās vēl paliek).

Kad tu pieredzi svētlaimi vai apziņas bezgalību, var uzpeldēt skaņas vai gaismas, vai taustes vai smaržas pēdas. Tā ir parasta parādība, kad cilvēki nonāk meditācijā. No šīs, Sabeeja Samadhi, mēs prasmīgi nonākam Nirbeeja Samadhi (uzsūkšana bez sēklas, sevis apzināšanās), kur nav divējādības. Samadhi nolūks ir ne tikai Samadhi pats, bet “adhyatma prasada” (adhyatma – izziņas iekšējie līdzekļi, prasada — šķīstums), kas nozīmē garīgu atmodu jeb garīgu skaidrību. Samadhi ir viens no veidiem kā sasniegt garīguma skaidrību.

http://www.newindpress.com/sunday/colItems.asp?ID=SEE20070719080536

Advertisements

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s