Garīguma skaidrība. Šri Šri Ravi Šankars

Visgrūtākās lietas rādās un izklausās grūtas, kad tās nav pieredzētas. Bet kad tas notiek ar sevi pašu, visgrūtākās lietas izskatās vienkāršas. Kad lasi rakstus par Samadhi, tas šķiet ļoti rarežģīti. Bet es saku, ka katram cilvēkam dzīvē uzplaiksnī Samadhi (garīga atrašanās ārpus sevis, ekstāze, transs), un tāpēc dzīvē ir prieks. Diemžēl, mēs to skaidri nepamanām jeb neatpazīstam un nezinām kā to noturēt, saglabāt un atkārtot.

Patandžali (“Joga sutra” autors, apm.2.gs.pr.Kr.-2.gs.) ir devis mums pakāpenisku zinātnisku paņēmienu kā šo pieredzējumu atkārtot. Tas nav objekta, bet gan sevis – pieredzētāja pieredzējums, kas ir mūsu pašu uz sevi vērsta iekšējā dievišķuma vērtība.

Izsekosim laiku pa laikam četrus Samadhi veidus, kurus nosaucis Patandžali Mahariši (hinduistu garīgais vadonis). Tie ir Savitarka Samadhi, Nirvitarka Samadhi, Savichara Samadhi un Nirvichara Samadhi.

Savitarka Samadhi ((Sa + Vitarka) – Samadhi ar spriedumu) ir Samadhi, kurā notiek saruna jeb strīds starp vienas un tās pašas apziņas divām daļām. Šajā gadījumā notiek saruna starp zinātāju, zināmo un apzināšanu, tas nozīmē, saruna sevī loģiskā smalkā spriedumā.

Nirvitarka Samadhi ((Nir + Vitarka) – Samadhi bez sprieduma) ir bez sarunas un bez spriešanas.

Savichara Samadhi ((Sa + Vichara) – Samadhi ar garīgu atspoguļojumu) stāvoklī notiek kāda apziņas plūsma. Šajā dziļas Samadhi stāvoklī plūst kādas neskaidras domas.

Nirvichara Samadhi ((Nir + Vichara) – Samadhi bez atspoguļojuma) ir bez domām. Tas ir bezdomu stāvoklis ar nebūtības jeb tikai tukšuma pieredzējumu.

Rodas jautājums, kāpēc Patandžali Maharishi ir izdarījis šādu sadalījumu, zinot, ka saruna nevar notikt bez vārdiem. Tas ir tādēļ, ka caur tevi iet neliela loģiska plūsma, un tu pūlies kaut ko satvert. Loģikai vienmēr ir tieksme satvert. Pat Samadhi stāvoklī var būt viegla tieksme kaut ko satvert, un to sauc par Savitarka Samadhi, kas nav īpaši dziļa Samadhi. Nirvitarka Samadhi šī vēlme satvert nepastāv.

Mūsu apziņa ir daudz senāka par akmeņiem. Mūsu apziņa satur iespaidus no ļoti daudzām dzīvēm. Kad mēs dziļi iegrimstam Samadhi, var uznirt kādas vājas neloģiskas domas jeb idejas. Kā sapņos tu redzi domas un idejas, kas ir bez loģikas, nesakarīgas. Tava pieredze sapņos ir nesakarīga. Dažkārt tev nav vajadzīga valoda, lai saprastu Vichara. Tā ir tikai sajūta. Uzpeld smalkas vai vājas izjūtas, un to sauc par Savichara, bet ja nav nekādu izjūtu vai nekādu vāju domu pazīmju, tā ir Nirvichara Samadhi. Šīs divas samadhi tevi pārņem dziļāk, jo tās turpinās smalkākajos apziņas līmeņos.

Lai izteiktos loģiski, ir jābūt objektam. Lai prāts saprastu vai spriestu, ir vajadzīgs objekts. Īstenībā ir vajadzīgs nevis viens, bet daudzi objekti. Bet ja subjekts pats ir objekts, tas ir vērsts uz sevi, un to sauc par Nirvitarka Samadhi. Šajā stāvoklī, kur ir palicis tikai skatītājs, nav sarunas. Bet šajā Samadhi ir smalka izpratne par ļoti smalkām lietām. Šie smalkie objekti sniedzas līdz pat visuma pirmatnējai dabai, kur tu nevari pat rādīt ar pirkstu un teikt “tas ir tas”. Tas paņem tevi līdz nezināmā valstībai viņpus loģikas. Smalki uztveres objekti sniedzas pat viņpus atpazīšanas. Tas nozīmē ceļojumu no zināmā uz nezināmo. Šie četri Samadhi veidi ir saprotami, tikai nonākot dziļā pieredzējumā.

Daudzi cilvēki meditācijā kaut ko pieredz, bet nezin, ko ar to iesākt. Šeit Patandžali lieliskie padomi kļūst ļoti vērtīgi. Pieci dažādi sajūtu pieredzējumi – redzes, ožas, dzirdes, garšas un taustes – šie pieci pieredzējumu veidi iesniedzas ļoti smalkā pirmatnējā dabā. Lai gan tur nav taustāmu objektu, nonākot dziļi Samadhi stāvoklī, tu vari izjust kaut kādas taustes sajūtas, vari dzirdēt kādas skaņas vai vari redzēt kādu gaismu. Lai gan tur nav domu, arī pieredzējums ir uzskatāms par domu, un šie pieredzējumi turpinās līdz “shoonyatha” (Śūnyatā, (sanskrita vārds no sūnya – “tukšums” )) jeb nebūtībai.

Meditācijā nesēd un negaida uz kaut ko. Kad tu pieredzi šādas lietas, nepūlies pie tā turēties. Tas ir tas, ko viņš min kā “Sabeeja Samadhi” (uzsūkšana ar sēklu, pasaules objektu apzināšanās vēl paliek).

Kad tu pieredzi svētlaimi vai apziņas bezgalību, var uzpeldēt skaņas vai gaismas, vai taustes vai smaržas pēdas. Tā ir parasta parādība, kad cilvēki nonāk meditācijā. No šīs, Sabeeja Samadhi, mēs prasmīgi nonākam Nirbeeja Samadhi (uzsūkšana bez sēklas, sevis apzināšanās), kur nav divējādības. Samadhi nolūks ir ne tikai Samadhi pats, bet “adhyatma prasada” (adhyatma – izziņas iekšējie līdzekļi, prasada — šķīstums), kas nozīmē garīgu atmodu jeb garīgu skaidrību. Samadhi ir viens no veidiem kā sasniegt garīguma skaidrību.

http://www.newindpress.com/sunday/colItems.asp?ID=SEE20070719080536

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s