25 veidi, kā uzlabot dzīvi. Šri Šri Ravi Šankars

Šri Šri Ravi Šankara 25 vēlējumi 2007.gadā
Publicēts 2006.gada decembrī nedēļas žurnālā “The Week”

1.Pārlūkojiet savas dzīves apjomu

Iedomājieties savas dzīves vietu laiku plūdumā. Ir pagājuši miljoniem gadu un miljoni vēl ies. Kas ir jūsu dzīve, salīdzinot ar to? 60, 70 vai 100 gadi ir nenozīmīgi, sīkāki par pilienu okeānā. Visuma mērogos jūsu vienkārši nav! Izprotiet to, un jūsu patmīlība izšķīdīs.

Patmīlība (ego) ir maldi attiecībā uz savu nozīmīgumu, savu esamību.

Kas vēl ir vajadzīgs bez šās atziņas? Vienkārši atveriet acis: “Kāds cilvēks sacīja man to un to; cits pārtrauca attiecības ar mani; ar trešo gadījās vēl kaut kas; es nu tagad pateikšu viņiem to un to …”. Atkritīs visi sīkumi, un jūs varēsit izdzīvot katru savas dzīves brīdi.
Jūsu dzīve griežas ap jums pašiem. Jums jābūt laimīgiem dzīvē. Visam visapkārt var būt savi pacēlumi un kritumi – tas ir pavisam dabīgi. Ja nu jums ir ķermenis, tas var nosalt, saaukstēties, saslimt un galu galā jūs pamest. Bet paraugiet, dziļi jūsos vienmēr ir laimes stāvoklis. To sauc par purašartha (Dievišķā Iemājotāja meklēšana sevī).
Ja mīlestība, paļāvība un ticība jūsos ir stingri iesakņojusies, viss pārējais notiek pats no sevis. Dzīvē ir tik daudz dažādu notikumu! Vai esat gatavi vienmēr saglabāt iekšēju mieru? Dzīvē mēdz klāties arī ne saldi. Ja jūs esat saauguši ar ticību kā grauds ar savu miziņu, jūs attīstīsities.
Nolemjiet tā: “Lai kas arī nenotiktu, es turpināšu. Es stāvēšu stingri. Dievs mani pasargās. Lai kas nenotiktu, es nepadošos. Mani vienmēr pie rokas tur Dievs”. Saglabājiet prāta mieru visos apstākļos. Par pārējo kāds parūpēsies.
Jums ir jāveic vismaz viens solis uz priekšu – jāpaliek vienmēr mierīgam un līdzsvarotam. “Ak Dievs! Nekas nesanāca. Nekas no tā, ko es darīju, neizdevās”. Ja tādā stāvoklī jūs spējat pasmaidīt, jums ir aizsardzība! Pasauli pilda mīlestība. Katram iekšā mājo mīlestība. Jums tā ir sevī jāierauga.
Pēc kādiem gadiem jūsu galva būs radusi mieru zemē, dubļos; bet nebāziet galvu dubļos, kamēr esat dzīvi! Ja jūs pārredzēsit savas dzīves vietu laiku skalā, tā kļūs labāka.

2.Neaizmirstiet par dzīves nepastāvību

Palūkojieties uz mūsu dzīves nepastāvību. Tā ir patiesība. Palūkojieties apkārt un sapratīsit, ka viss, ko esat darījuši, līdzinās sapnim. Viss, kas ir bijis, ir pagājis, ir beidzies. Paies arī rītdiena. Laiku pa laikam gadās nepatikšanas. Tās palīdz jums apzināt patīkamos brīžus. Iedomājieties, ka jums dzīvē nekad nebūtu bijuši nepatīkami brīži, tādā gadījumā patīkamie neatšķirtos. Dzīve sastāvētos galīgas garlaicības stāvoklī, un jūs pārvērstos akmenī. Tāpēc, lai jūs uzturētu, daba laiku pa laikam te tur, te citur sagādā vieglas neērtības. Tās dara dzīvi dzīvāku. Atzīstiet tās.
Nebaidieties. Vienmēr ir atbalsts. Un katras nepatikšanas dzīvē ir uz labu, ienesot dzīvību un patiku. Jūs strādājat dienu un nakti. Strādājat visu nedēļu, mājās pārnākat noguruši, paēdat un liekaties gulēt. Nākošajā dienā tas pats. Arī brīvdienas līdzinās cita citai.
Ja esat modrs, varat redzēt, cik apkārt muļķības! Aplūkosim sarunu starp četriem pieciem cilvēkiem. Tādā sarunā jūs varat viegli pārlekt uz citu tēmu. Tāda ir pūļa īpatnība. Ja desmit cilvēki runā par laiku, bet jūs pārlecat uz akcijām, visi runās par akcijām neatkarīgi no tā, vai viņi par tām kaut ko zin vai ne. Ļoti jocīgi.
Zinādami par dzīves pārejošo dabu, jūs saprotat, ka jūsos tomēr kaut kas ir palicis nemainīgs. Ir atskaites punkts, attiecībā pret kuru jūs varat teikt, ka viss pārējais mainās. Šis atskaites punkts ir dzīvības avots. Tā ir tā viedība. Pateicoties viedībai dzīve uzlabojas.

3.Dariet smaidu lētāku.

Pētījums Anglijā ir uzrādījis, ka bērns smaida 400 reizes dienā, pusaudzis – 17 reizes, bet pieaugušais – ne reizes! Veiksmīgākie staigā ar ļoti saspringtām sejām.Vai tiešām raupjš raksturs ir veiksmes zīme? Vai tiešām spriedze ir uzplaukuma, izaugsmes vai cieņas pazīme?
Jums ir vairāk jāsmaida. Katru dienu, katru rītu ieskatieties spogulī un plaši uzsmaidiet paši sev. Vai zināt, kas notiek, kad smaidāt? Visi sejas muskuļi atbrīvojas. Atbrīvojas smadzeņu nervu šūnas, un jūs pildāties ar pārliecību, drosmi un sparu, lai sasniegtu dzīvē vairāk.

Raugi, jūsu smaids ir tik īslaicīgs! Pietiek ar vienu telefona zvanu, lai tas nozustu! Bet kas tik dižs ir jūsu jūtās? Savāciet tās un izmetiet okeānā! Tiklīdz jūs atbrīvosities no savām “jūtām”, varēsit būt laimīgi.

Tikai padomājiet, kā dēļ jūs satraucaties. Tādēļ, ka kāds ir pateicis jums kaut kādu dumjību. Bet kāpēc tie ir muļķības sarunājuši? Tādēļ, ka viņos ir sakrājušies atkritumi, kurus vajadzēja izmest, un blakus gadījāties jūs, gatavi tos uzķert! Bet uzķēruši, jūs neganti tajos iekrampējāties! Ei! Mostieties! Neļaujiet nevienam zagt jūsu smaidu!
Parasti nīgrumu jūs izdāļājat brīvi, bet smaidu – reti, it kā tas maksātu naudu. Neziņā dusmas ir lētas un smaids dārgs. Apjēgā smaids ir bez maksas kā saule, gaiss un ūdens, bet naids dimanta dārgumā. Padariet smaidu lētāku, bet naidu dārgāku! Jūs dzīvojat šeit dižākiem mērķiem. Vienkārši atcerieties to. Uztveriet to kā izaicinājumu: “Lai kā arī būtu, šodien es smaidīšu un būšu laimīgs”. Smaidiet vairāk.

4.Esiet degsmes pilni un uzmundriniet citus cilvēkus.

Degsme ir dzīves veids. Nereti mēs nosliecamies atvēsināt citu cilvēku degsmes kvēli. Apvērsiet šo tieksmi otrādi. Izmantojiet katru izdevību paslavēt citus cilvēkus un uzturēt to degsmi. Ja jūs slāpējat citu cilvēku degsmi, tas pats var notikt ar jums pašiem.
Ko sēsi, to pļausi. Atcerieties, cik degsmes un prieka jums bija pamatskolā. Cilvēks bez degsmes līdzinās līķim. Ar vecumu degsmes līkne noliecas lejup. Noslīdot degsmei, mēs pārstājam sazināties.
Kādus mēs vēlētos redzēt sevi? Laimīgus, degsmi izverdošus vai nomāktus un untumainus? Nereti jūs vēlaties, lai jūs pierunā, iztop un lūdzas. Jūs sataisat sarūgtinātu seju un izturaties tā, ka jums ir grūti izdabāt. Bet tas, kam nākas pastāvīgi mierināt un pierunāt kādus desmit cilvēkus, ļoti stipri nogurst. Ļaudis, kas ar nošļukušu ģīmi gaida, lai apkārtējie tos aptecētu un izdabātu, atgrūž cilvēkus no sevis.
Ja esat satraukti, nomieriniet sevi paši. Jūsu prasība, lai jūs mierina citi, ir primitīva rakstura pazīme. Ja vēlies uzmanību – saņem ciešanas. Ar īgnu ģīmi nevar aizsniegt Dievišķo Mīlestību. Kļūstiet par nedziestošas degsmes avotu.

5.Padariet meditāciju (apceri) par savas dzīves daļu

Augstākos mērķus dzīvē var sasniegt ar dažu meditācijas un pašanalīzes minūšu palīdzību.

Kas ir meditācija?

Prāts bez nemiera – meditācija.

Prāts, iegrimis patreizējā norisē – meditācija.

Prāts bez šaubām – meditācija.

Prāts bez gaidām – meditācija.

Prāts, kas atgriezies savās mājās, pie avota – meditācija.

Prāts, kas pārvērties par “ne-prātu” – meditācija.

Jo dziļāk jūs protat atpūsties, jo sparīgāki jūs būsit rīcībā. Lai gan dziļa atpūta un sparīga rīcība ir pretstati, tie papildina viens otru. Pirms jūs pametīs ķermenis, iemācieties atmest visu. Tā ir brīvība. Uz ko jūs tiecaties? Uz kādu dižu prieku?

JŪS JAU ESAT PRIEKS!

Piemērs. Vai esat redzējuši, kā suņi grauž kaulus? Vai zināt, kā tie tos kožļā? Tie savaino savu muti. Smaganas asiņo, un sunim šķiet, ka kauls ir ļoti garšīgs! Nabaga suns visu laiku grauž kaulu, nesaņemot neko!
Katrs prieks, kuru jūs piedzīvojat, izceļas no jūsu Es dzīlēm tad, kad jūs atstājat visu, kam esat pieķērušies, un nomierinaties, esot paši sevī. To sauc par meditāciju. Būtībā meditācija ir ne-darbība; tā ir māksla neko nedarīt! Miers un meditācijas ir dziļākas par pašu dziļāko sapni, kāds vien var būt, jo meditācijā jūs paceļaties pāri visām vēlmēm.
Meditācija nozīmē atlaist pagātnes niknumu un nākotnes plānošanu. Meditācija – tas ir atzīt patreizējo norisi un pilnībā izdzīvot katru mirkli visā dziļumā. Pietiek tikai ar šo apjēgu un dažām dienām plānveidīgu meditācijas vingrinājumu, lai pārveidotu jūsu dzīves labumu.
Trīs apziņas stāvokļi – nomods, miegs un sapņi – labi saskan ar dabu. Daba guļ, mostas un redz sapņus! Esamībā tas viss notiek milzīgos apmēros, bet cilvēka ķermenī – savā veidā. Nomods un miegs līdzinās rītausmai un tumsai. Sapņi ir mijkrēslis.
Bet meditācija līdzinās lidojumam visumā, kur nav ne rieta, ne ausmas, nekā! Esmu pārliecināts, ka dziļi sevī katrs no jums apjauš, ka neesat pieauguši, tas ir, neesat mainījušies, neesat novecojuši. Tas nozīmē, ka jūsu dvēsele, dzīles, gars nemainās, neizaug, nenoveco. Ķermenis noveco, bet kaut kas mūsos nemainās. Saskarsme ar to, kas nenoveco, ienes dzīvē skaistumu. Tā ir meditācija.

6.Apmeklējiet vislabāko vietu

Jūsu dzīve var uzlaboties tikai tad, kad ir sasniegta prāta apzināšana un dalība patreizējā norisē. Šim nolūkam ir jāattīsta ieradums klausīties. Vairums no mums neprot klausīties. Kad jūs klausāties kādu, jau pirmais runātāja izteikums jūsos izraisa kādu pretdarbību. Jūs nemitīgi piekrītat vai nepiekrītat runātājam.
Bet vai jūs kādreiz esat uzdevuši sev jautājumu – vai ir iespējams klausīties bez tūlītēja novērtējuma vai aizspriedumiem? Lai attīstītu ieradumu klausīties, jums “jānokļūst” tur, kur viss ir skaists!
Kur tad tas ir? Visskaistākā vieta – jūsos pašos! Kad jūs tur nokļūstat, skaista kļūst katra vieta. Un lai kur jūs būtu, jūs visur nesat skaistumu.
Ļoti svarīgi ir izpētīt savu elpošanu. Elpošana var iemācīt mums svarīgu lietu: katram prāta ritmam atbilst savs elpas ritms; katram elpas ritmam atbilst savas izjūtas. Tāpēc gadījumos, kad nespējat tikt galā ar savu prātu tieši, jūs varat tikt galā ar elpošanas palīdzību.
Ne skolā, ne mājās jums nemācīja, ko iesākt, kad esat satraukti, saniknoti vai nomākti. Pirmais, ko mēs izdarījām ienākot šajā pasaulē – mēs dziļi ievilkām elpu un ieraudājāmies. Pēdējais, ko mēs izdarīsim – mēs izlaidīsim elpu un ar to liksim ieraudāties citiem!
Bet pa starpu, visu savu dzīvi mēs ieelpojam un izelpojam, gandrīz neko nezinot par savu elpošanu! Ja nav elpošanas – nav dzīvības … Ja zini elpošanu – pazīsti dzīvību! (No breath, no life … Know breath, know life!)
Mums ir jāiepazīst sava elpošana. Mums kaut nedaudz ir jāiepazīst visi savas esības slāņi: ķermenis, elpošana, prāts (smadzenes), saprāts (intelekts), atmiņa, patmīlība (ego) un savs Es (sava būtība). Tas ir tas, ko es saucu par «Dzīves Mākslu» – kaut cik iepazīt pašiem sevi, savas dzīvības septiņus slāņus. Tas palīdz dzīvot patreizējā norisē, kā arī palīdz saglabāt skaidrību (nevainību), kas dota mums piedzimstot, un sajūtu, ka jūs esat mājās, lai ar ko kopā un kur jūs nebūtu.
Es ieteiktu vienu nedēļu gadā veltīt sev, it kā jūs nodotu mašīnu tehniskajā apkopē. Atjaunojiet saskaņu ar dabu, mostieties ar saullēktu, veiciet vingrinājumus, pareizi un atturīgi ēdiet, veiciet jogas un elpošanas vingrinājumus, dažas minūtes dziediet un nedaudz laika pavadiet klusumā, izbaudot visumu.
Pasūtiet sev ceļojumu uz šo visskaistāko vietu visumā. Tad jūs sapratīsit, ka katra diena – tā ir atvaļinājums un svētki!

7.Sadarbojieties auglīgi

Prast auglīgi sadarboties ar jebkuru cilvēku – tā ir vērtīga iemaņa. Pārāk bieži jūs jūtaties ne savā ādā. Sadarbība bez aizspriedumiem ir izšķiroši svarīga panākumiem.
Ja jūs tiekaties ar cilvēku, kurš zina vairāk par jums, kļūstiet par bērnu un atdariet savas acis un ausis, lai iemācītos kaut ko jaunu. Ja jūsu priekšā ir cilvēks, kurš zin mazāk par jums, esiet vienkārši un pūlieties panākt, ka viņš paceļas līdz jūsu līmenim vai pat augstāk.
Ar mazu bērnu spēlējieties tāpat kā bērnībā spēlējāties paši. Runājiet ar vecāku cilvēku, neaizmirstot, ka kaut kad būsit tāds pats. Ar viengadniekiem sadarbojieties kā labākais draugs.
Šīs pasaules daudzveidība pārspēj iztēli, un vienmēr ir kaut kas, ko mācīties, mācīt un ar ko dalīties. Ja jūs atrodaties paši savā centrā (fokusā), jūsu sadarbības spēks aug. Un kad sadarbība uzlabojas, labāka kļūst arī jūsu dzīve.

8.Paredziet laiku sev

Ja caurām dienām esat aizņemti ar informācijas apstrādi, tad sev jums laika nepietiek, laika padomāt un paprātot. Daži klusuma brīži ir radošo spēju avots.
Atrodiet laiku dienā pasēdēt savas sirds alā ar aizdarītām acīm, tālu atmetot visu pasauli kā bumbu. Bet visu pārējo dienu pilnībā esiet darbos. Galu galā jūs spēsit būt gan subjektīvs (vēlmju), gan objektīvs (taisniguma) cilvēks. Tā tad arī ir prasme dzīvot, dzīves māksla.
Atsacīšanās pilda jūs ar enerģiju. Radoša darbība nevar notikt tikai ar pūlēm vien. Ir skaists nostāsts par Čatrapati Šivadži (mogolu laika Marathas indiešu valdnieks). Reiz Šivadži tā sarūgtinājusi karalistes pārvaldīšana, ka viņš aizgājis pie sava guru (garīgā skolotāja) Smartu Ramadāsa un teicis, ka viņam viss ir apriebies, un viņš vēlas no visa atteikties.
Ramadāss atbildējis, ka to var. Tikai doma vien par to ļāvusi Šivadži justies laimīgam un atbrīvotam. Tad Ramadāss viņam teicis: “Tagad es esmu karalis un tu – mans kalps.
Vai tu darīsi visu, ko tev lūgšu?” Šivadži atbildējis: “Tev es esmu gatavs darīt visu, ko vēlies”.
Ramadāss teicis: “Ļoti labi. Vai pārvaldīsi valsti manā vietā?” Uz ko Šivadži atbildējis: “Jā, es pārvaldīšu valsti tavā vietā!». Pilnīga atteikšanās ir viņam atdevusi vēlmi strādāt un degsmi.
Radošs gars atraisās, kad esat ieguruši. Ir jāatstāj visi dienas darbi – tikai tad jūs spēsit naktī atpūsties.
Lai gan dažiem cilvēkiem radošu ierosmi dod arī sāpes, cīņa un vilšanās, tas nepavisam nav vienīgais radošuma avots cilvēkā. Pasaulā ļaužu miljoni ir cīņas vai bēdu pārņemti, tomēr neko nerada. Tāpēc, paredzot laiku paši sev, jūs uzlabojat savu dzīvi.

9.Dariet savu apkārtni labāku

Lai plūstu, upei ir vajadzīgi abi krasti. No plūdiem upe atšķiras ar to, ka ūdens straume tiek vadīta. Bet plūdos ūdenim nav noteikta virziena. Tieši tāpat arī mūsu dzīvē enerģijai ir vajadzīgs kāds virziens, lai plūstu. Ja virziena nav, tas noved pie sajukuma. Pašlaik (2006.g.) daudzi ir dzīvē sapinušies dēļ noteikta virziena trūkuma. Esot laimīgi, jūs esat pilni ar dzīves enerģiju; bet kad tā nezin, kurp plūst, tā iestrēgst. Iestāvējusies tā sāk bojāties. Lai dzīves enerģija plūstu noteiktā virzienā, ir vajadzīgas saistības.
Dzīvi uztur saistības; ņemiet jebkuru lielu vai mazu dzīves uzdevumu – tas izpildās saistību dēļ. Skolnieks iestājas skolā uzņemoties saistības. Nemaz nerunājot, ka arī ģimene dibinās uz saistībām būt viens otram uzticīgiem: māte uzticas bērnam, bērns uzticas vecākiem, vīrs uzticas sievai, jūs uzticaties savai sabiedrībai un ar to saņemat sabiedrības atbalstu.
Ilgā laika posmā saistības vienmēr nes ērtības. Uzņemieties saistības darīt šo pasauli labāku.

10.Pabarojiet savas jūtas

Bezjūtīgs cilvēks ir kā nokaltis koks. Lai saistītu citus cilvēkus, vajag padarīt savu dzīvi aizraujošu. Tas izdosies, ja jūs pabarojat sevi ar mūziku, lūgsnām un kalpošanu.
Ja jūs piedalāties apkārtējo cilvēku bēdās un priekos, jūs pārejat no personīgās apziņas uz visuma apziņu. Ar mūža gadiem jāpieaug arī apziņai. Kad ar laiku jūs izvēršaties zināšanā, nomāktība kļūst neiespējama. Privātās ciešanas var pārvarēt, piedaloties visuma ciešanās! Privāto prieku var palielināt, piedaloties visuma priekā. Nedomājiet: “Bet kas man par to tiks? ” un: “Ko es saņemšu no šīs pasaules? ” Jautājiet: «Ko es spēju dot pasaulei?»
Klusums dziedē un atjauno. Klusums sniedz dziļumu, noturīgumu un attīsta radošumu.
Kalpošana palīdz sirdij izteikties rīcībā. Tā izveido piederības izjūtu. Trūkstot kalpošanai, jūs nonākat nomāktībā. Sāpes ir neizbēgamas. Ciešanas ir jūsu izvēle. Sāpes ir ķermeniskas.
Ciešanas ir garīgas. Ja esat nejutīgi pret citu cilvēku ciešanām, jūs neesat cilvēki. Tādēļ jums ir jākalpo. Kalpošana var sniegt dzīves piepildījuma sajūtu, bet kalpošana bez klusuma pieredzes nokausē. Kalpošana bez garīguma ir sekla un nevar turpināties ilgi. Jo dziļāks ir sasniegtais klusums, jo rosīgāka ir ārējā darbība. Dzīvē svarīgs gan viens, gan otrs.
Kad jūs ar sevas (kalpošana, pazemība) paņēmienu palīdzat ļaudīm sasniegt atbrīvošanos, tad gūstat labas vibrācijas un svētību. Seva nes tikumus; tikumi ļauj dziļi ienirt meditācijā; meditācija atdod jums smaidu. Kad jūs dziedat un lūdzat no visas sirds, jūsu jūtas tiek pabarotas, un jūs kļūstat “dzīvāki”.

11.Noteiciet īslaicīgos un ilglaicīgos mērķus

Katrā brīdī mūsu prāts svārstās starp pagātni un nākotni. Jūs vai nu niknojaties vai bēdājaties par pagātni, vai bažījaties par nākotni. Lai ko jūs nedarītu šādā prāta stāvoklī, vēlāk jūs to nožēlosit. Jūs ierauj veco ieradumu ritenis.
Vai tas nozīmē, ka nākotne nav jāiecer? Nē! Jums ir jānosaka gan īslaicīgie, gan ilglaicīgie mērķi. Tad un tikai tad dzīve iegūst savu gultni, virzienu. Ja prāts pilnībā ir patreizējā norisē, plānošana būs pareiza. Jums ir ne tikai jānosaka mērķi, bet arī jāplāno līdzekļi un paņēmieni, ar kādiem mērķi sasniegt. Kādā stāvoklī jūs vēlaties redzēt sevi pēc trim gadiem? Un pēc 20 gadiem? Un pēc 40 gadiem? Nevajag drudžaini gribēt rezultātus. Esiet (dzīvojiet) par 100 procentiem. Kaislīga tieksme pēc rezultāta noved pie vilšanās.
Neuzskaitiet visu, ko vēlaties sasniegt. Izvēlietieties tikai to, kas patiesi jums ir svarīgs. Reiz skolotājs ienesa klasē stikla vāzi un maisiņu ar dažiem lieliem un maziem akmeņiem un smiltīm.
Viņš palūdza skolniekus pārlikt maisiņa saturu vāzē.
Daži skolnieki vispirms iebēra smiltis, tad sīkos akmeņus, bet lielajiem akmeņiem vairs vietas nebij. Tad skolotājs paskaidroja, ka vajadzēja sākumā salikt lielos akmeņus, tad mazos, bet smiltīm vienmēr atradīsies vieta starp akmeņiem. Šis piemērs sniedz mums svarīgu mācību par priekšrocību sadali. Ja izdodas izvēlēties to, kas sniegs vislielāko gandarījumu ilgā laika posmā, tad mazsvarīgākiem mērķiem vieta atradīsies pati no sevis.
Starp visām Saules sistēmas planētām Zeme ir izvēlēta kā daudzu dzīvības veidu mājoklis, bet starp visām dzīvām būtnēm cilvēki ir izvēlēti kā zināšanu mājoklis. Atkal un atkal atcerieties, ka jūs = miers, jūs = mīlestība, jūs = prieks un jūs = radītāja mājoklis. Ja jūs nenojaušat, ka jūsos ir radītājs, jūs dzīvojat muļķa dzīvi.

12.Lūgsna ir rīks ar dzīves nozīmību

Lūgsna ir rīks ar dzīves nozīmību, kas var uzlabot jūsu dzīvi. Tā bagātina arī tādas vērtības kā veselums (holisms) un godīgums. Lūgsna notiek divos stāvokļos vai to savienojumā – vai nu pateicības, vai bezpalīdzības. Jūs būsit nelaimīgi, ja neizjūtat pateicības un lūgsnas stāvokli (dzīvo saiti ar Dievu). Abos gadījumos lūgsnas būs uzklausītas.

Ja spējat darīt, dariet.
Ja darīt nespējat, lūdzieties!

Stāsta, ka dievišķais jūsos uzplaukst, kad jūs lūdzaties, raudat, dziedat par to. Dievišķais to vien gaida, lai jūs paraktos nedaudz dziļāk sevī. Jo tad tas var vēl vairāk pildīt jūs ar dievu dzērienu. Dievišķais vēlas, lai jūs attīrītu sevī vairāk vietas. Sauciet pēc palīdzības no visa spēka. Tas ir vājajiem meklētājiem.
Stiprie meklētāji – stiprie zināšanās – lai dzied priekā par sasniegto! Kad jūs dziedat pateicībā, dievišķajam par slavu, tas tūlīt jūsos uzplaukst un pilda jūs no jauna. Vieni cilvēki ir pateicīgi par savu izaugsmi. Citi ir bezpalīdzīgi un vāji. Palīdzība nāks gan vieniem, gan otriem.
Garīgums nav ne rituāls, ne rīcība. Tas ir ļoti patīkams pacilāts stāvoklis un apjēga, ka visa pasaule ir gars jeb apziņa. Lietojiet lūgsnas iespēju, lai darītu savu personību nedalāmu.
Lai ko darītu, ziniet, ka pēdējais vārds paliek augstākajam spēkam, un tas vienmēr būs uz labu.

13.Ja vajag, izmainiet

Bēdas – tā ir vienkārši aizmiglota viveka (spēja atšķirt neredzamo garu no redzamās pasaules, garu no vielas, patiesību no meliem, īstenibu no šķituma). Viveka ir apjēga, ka viss mainās. Jūsu ķermenis, jūtas, vide, cilvēki – mainās viss. Apjēdziet šo īstenību atkal un atkal no jauna.
Bieži pārmaiņas biedē. Pārmaiņas no dažādām pusēm ir neizbēgamas, kaut arī drošības sajūta saistās ar pastāvīgumu. Jūs zināt, ka dzīve nevar uzlaboties bez pārmaiņām, bet tajā pat laikā labi jūtaties vecajā pierastajā izkārtojumā.
Ir vajadzīga drosme, lai ievestu pārmaiņas tiklīdz tas ir nepieciešams. Novērtējiet visus par un pret. Padomājiet, vai pārmaiņas nesīs sākumā īslaicīgu prieku un ilgas ciešanas pēc tam, vai otrādi, neilgas sāpes sākumā, bet pēc tam ilgstošu prieku.
Dzīve ir mainīgā un nemainīgā savienojums. Tādēļ lietojiet savu saprātu un droši ienesiet pārmaiņas, kad jūtat to vajadzību.

14.Atrodiet savus rāmjus

Katrreiz, kad esat nelaimīgi vai ciešat, jūs saskaraties paši ar saviem ierobežojumiem! Ko darīt šajā gadījumā? Tikai izjust pateicību: “Esmu atdūries pret savām robežām, ierobežojumiem. Tas tad arī ir mans rāmis”. Vienkārši pārvērtiet visu šo gadījumu par lūgsnu: “Lai iestājas miers, un ne tikai manī, bet katrā”. Kad jūs sastopaties ar saviem ierobežojumiem, rāmjiem, tajā brīdī izraisās lūgsna.
Mierīgi, priecīgi, laimīgi jūs esat kamēr nesaskaraties ar saviem pašu ierobežojumiem. Ko tādā brīdī var darīt? Tikai pateikt: “Mans Dievs, mans Kungs, pateicoties tev esmu apzinājis savas robežas. Tu dāvā mieru. Es nododu visu tev”. Un tajā pat brīdī jūs pasmaidīsit. Lai cik bezcerīgs būtu stāvoklis, jūs to pārdzīvosit, pārdziedāsit, pārdejosit! Tā ir mīlestība.
Hindi valodā vārds «mīlestība» tiek rakstīts ar divarpus burtiem. Runā: «Viens ir skolotājs, viens ir zinātnieks, bet kas ir viedais?”. Ne tas, kurš izpētījis milzumu svēto grāmatu, bet tas, kurš ir iemācījies šos divarpus burtus. Bet šie divarpus burti darbojas patreizējā norisē. Tā ir kā patreizējā brīža pārbaude – tā brīža, kad jūs saskaraties ar saviem ierobežojumiem un rāmjiem. Jūs esat laimīgi, mierīgi.
Vai esat ierobežoti? Jeb vai jūsu sirdī paliek plašums un nevainīga mīlestība? Ja jā, tad nekas nespēs atņemt jums mieru.

15.Nezaudējiet draugus

Kļūdas gadās vienmēr. Vairumā gadījumu jūs vēlaties tās labot. Bet kas ir jūsu spēkos? Var būt divas attieksmes, kad jūs labojat citu cilvēku kļūdas.

1. Jūs labojat kāda kļūdu tāpēc, ka tā neliek jums mieru, bet pat, ja jūs to izlabojat, tas nelīdz.

2. Jūs labojat kāda kļūdu tāpēc, ka tā neliek jums mieru, bet jūs to darāt cita cilvēka izaugsmes labad.

Lai labotu kļūdas, vajadzīga autoritāte (ietekme un uzticība) un mīlestība. Šķiet, ka ietekme un mīlestība ir pretstati, bet patiesībā tā tas nav. Autoritāte bez mīlestības smacē. Mīlestība bez ietekmes ir sekla. Draugs nevar būt bez autoritātes, nedz bez mīlestības, bet tām jābūt pareizās attiecībās. Tas ir iespējams, ja esat pilnīgi brīvs (bezkaislīgs) un atrodaties sevī, savā fokusā. Jūs varat vienlaicīgi būt autoritatīvi un mīļi, ja atzīstat kļūdu iespējamību. Tas ir dievišķais: pareizs viena un otra līdzsvars. Krišnam un Jēzum piemita abas vērtības. Neizdariet kļūdu, uzrādot citiem kļūdas, kuras tie zin paši!
Reiz pie manis pienāca sieviete un teica, ka vīrs tai melojis. Viņa bija ļoti satraukta.
Es pajautāju: “Kādēļ tad vīrs jums melo? Tādēļ, ka mīl jūs un baidās zaudēt jūsu mīlestību vai jūs apvainot. Ja viņš jūs nemīlētu, tad nemelotu!”
Neuzrādiet kļūdu, ja cilvēks jau zin, ka viņš to ir izdarījis. Pretējā gadījumā jūs tikai izraisīsit viņā vainas sajūtu. Cēlsirdīgs cilvēks nemeklēs citu cilvēku kļūdas un neliks tiem justies vainīgiem: viņš izlabos kļūdas ar līdzcietību un gādību.

16.Nedzenaties pēc pilnīguma

Jūs bieži dusmojaties vai satraucaties nemierā par nepilnīgumu. Ja esat pārlieku prasīgs perfekcionists, jūs nespējat nomierināties.
Neziņā nepilnīgums ir dabisks, bet pilnīgums (nevainojamība) prasa piepūli. Viedībā vai apskaidrībā nepilnīgums panākams ar pūlēm, bet bez pilnīguma, izcilības tā nav iespējama. Nodrošināt pilnīgumu nozīmē uzņemties pilnu atbildību, bet pilna atbildība – tas nozīmē apzināties, ka jūs esat vienīgais atbildīgais visā pasaulē. Kad jūs domājat, ka atbildīgi ir (arī) citi, jūsu atbildīguma pakāpe samazinās.
Kad jūs atrodaties vairagjā (neieinteresētība, atdale un atteikšanās), jūs spējat izcili rūpēties pat par sīkumiem. Izcilība ir apskaidrotā daba. Kad mēs priecājamies, tad netiecamies uz pilnīgumu.
Ja jūs meklējat pilnīgumu, tātad jūs neatrodaties prieka avotā. Prieks – tā ir apjauta, ka Viedība ir neizbēgama. Nepilnīga pasaule šķiet ārēji, bet dziļumos tā ir nevainojama.

Izcilība slēpjas; nepilnīgums vienmēr ir virspusē.

Viedais nepaliek virspusē, viņš iet dziļumā. Miglains nav tas, ko jūs redzat – miglains ir jūsu skats. Pilnīgā apziņā risinās bezgalīgi daudzas norises, un tomēr apziņa paliek izcila, neskarta.

Apjēdziet to jau tagad un esiet dabiski.

Viss nevar būt pastāvīgi izcils šajā pasaulē. Pat vislabākā, visdižākā rīcība, kas veikta ar viscēlākajiem nodomiem, nebūs bez trūkumiem. Tas ir dabiski. Diemžēl, mūsu prāts tiecas pielipt trūkumiem un tos neatlaist. Un galu galā mūsu noskaņojums un prāts zaudē izcilību, bet dvēsele satraucas par niekiem.
Ir jāizraujas no šā apburtā loka un jākļūst iekšēji stipriem un drošiem.

17.Kļūsim neparedzami

Mēs bieži uzvedamies kā mašīnas. Uz glaimiem smaidām, bet uz apvainojumiem sabožamies. Mūsu pienākums nav vienmēr atsaukties vienādi. Jums pieder brīvība atbildēt dažādi. Nav pienākums atbildēt uz visiem uzdotiem jautājumiem. Ja apkārtējiem ir tiesības uzdot jautājumu, jums ir tiesības atbildēt vai neatbildēt uz to.

Tātad, esiet neparedzami!

18. Esiet nebēdnīgi

Jūsos vienmēr ir kaut cik nebēdnības, kā bērnā. Uzturiet šo uguntiņu. Joks izlīdzinās jebkuru saspringtu stāvokli. Cilvēks ar humora izjūtu atrisinās jebkuru sadursmi. Humors ir atspere, kas pasargā jūs no apvainojuma. Ja jūs atmetat apvainojuma iespēju, jūs esat neuzvarami. Joks apvieno, bet apvainojums šķeļ. Sabiedrībā, ko plosa pazemojumi un apvainojumi, joks ir svaiga gaisa malks.
Humoram ir jāietver rūpes un līdzdalība. Tas var gan pacilāt garu, gan arī, ja pārsāla, atstāt nepatīkamu pēcgaršu. Humors bez viedības ir pārāk sīks. Humors bez jutīguma pārvēršas satīrā, nesot jums vēl vairāk nepatikšanas.
Viedais lietos humoru, lai nodotu viedību un mīkstinātu izjūtas. Gudrais lietos humoru kā vairogu pret apvainojumiem. Raupjais lietos humoru kā šķēpu citu apvainošanai. Bezatbildīgais lietos humoru, lai izvairītos no atbildības. Bet muļķi humoru uztver pārāk nopietni!
Kā attīstīt humora izjūtu? Humors nav tikai vārdi, tas ir jūsu esamības vieglums. Nevajag lasīt un iestudēt jokus. Attiecieties pret dzīvi ne pārāk nopietni (jo dzīvs no tās neiziesit)!
Izjūtiet piederību visiem, pat pret tiem, kuri uzvedas nedraudzīgi. Vingrinieties jogā un meditācijā. Iegūstiet nesatricināmu ticību dievišķajam un karmas likumiem. Esiet to sabiedrībā, kas dzīvo viedībā un humora izjūtā. Un labprāt kļūstiet par ākstu.

19.Nebaidieties kļūdīties

Pārkāpjot robežas, rodas bailes. Bailes izraisa nepatiku. Nepatika atgriež mūs savos rāmjos. Lai tajos noturētos, jūs būvējat aizsardzību. Aizsardzības pūles ved pie milzu spriedzes. Katrs tāds mēģinājums arvien vairāk jūs novājina. Atmetiet visu savu aizsardzību. Kad esat pilnīgi neaizsargāti, iegūstat spēku.
Kļūdu jūs apjēdzat, būdami nevainīgi! Lai kāda negadītos kļūda, neuzskatiet sevi par grēcinieku, jo ar katru jaunu brīdi jūs esat jauni. Tīri un skaidri. Pagātnes kļūdas lai paliek pagātnei. Kad atnāk šī gudrība, jūs no jauna esat izcili.
Mātes bieži lamā savus bērnus, bet pēc tam jūtas vainīgas. Nu labi, vienu vai divas reizes jūs sadusmojāties uz bērnu. Kādēļ? No apjēgas trūkuma! Nepietika apjēgas, un tāpēc radās niknums. Sevis un patiesības iepazīšana, kā arī neliela prasme var uzziedināt visu labo, kas jūsos ir.
Tāpēc nebaidieties kļūdīties, bet izdariet tikai citas kļūdas. Ir jābūt atjautīgiem pat kļūdās.

20.Pārvariet aizspriedumus

Jūsu aizspriedumi attiecībā uz dzimumu, reliģiju, kastu un sabiedrisko stāvokli neļauj jums justies ērti ar visiem apkārtējiem. Bieži jums gadīsies sēdēt blakus cilvēkiem no citām saimnieciskām un sabiedriskām aprindām.

Jums ir jāiemācās pārvarēt šo pretestību!

Ir arī aizspriedumi attiecībā uz vecumu. Pusaudziem netīk pavadīt laiku kopā ar pieaugušajiem un otrādi. Aizspriedumi attiecībā uz dzimumu stiprāk izplatīti laukos. Kastu iekārta ir sastopama pat Eiropas, Lielbritānijas un Japānas karaliskajās gimenēs.
Plaši zināmi ir reliģiskie aizspriedumi. Katrā grupējumā, reliģijā un sabiedrības slānī ir gan labi, gan slikti cilvēki. Neesiet pret tiem aizspriedumaini. No otras puses, nekautrējaties no savas piederības kādai grupai.

Pārvariet aizspriedumus – jūs jutīsities dabiskāk, un jūsu dzīve uzlabosies.

21.Jūtieties “esmu svētīts”

Par panākumiem runā ļoti daudz. Vai esat kādreiz padomājuši par to, kas ir panākumi? Panākumi – tā ir savu iespēju nezināšana. Panākumi – tā ir sava Es, savas būtības spēka nezināšana.

Tāpēc, ka jūs pieņemat, ka neko vairāk nespējat!

Saduroties ar šķēršļiem, jūs sākat skaidrāk saskatīt mērķi. Mierīgā skaidrā prātā apdomājiet visas savas iespējas. Atcerieties, ka neveiksmes ir tikai pakāpieni vēl lielāku panākumu gūšanā.
Īstenībā dzīvē neveiksmju nav. Visas šķietamās neveiksmes ir tikai pakāpieni uz vēl lielākiem panākumiem. Ja šķēršlis jums šķiet pārāk liels, dziļa lūgsna var darīt brīnumus. Izjūta «esmu svētīts» palīdzēs jums pārvarēt katru neveiksmi. Tiklīdz jūs aptverat, ka esat svētīti, tad:

Izzūd visas sūdzības.

Izzūd visa kurnēšana.

Izzūd visas bažas.

Izzūd sajūta, ka esat nemīlami.

Izzūd mīlestības prasījums.

Patmīlība (ego) vienmēr ir godkārīga, tā meklē smagus darbus, piemēram, uzkāpt Everestā. Kaut dziļu atvieglojumu var nest tāda vienkārša nodarbe kā dārza laistīšana, tauriņa, putna lidojuma vai debesu novērošana, bet atvieglojums vieno jūs ar avotu.
Darbi, kuri šķiet apnicīgi, atver jaunu telpu un dāvā brīnišķu mieru un atpūtu. Vienkārši pametiet savu šauro gliemežvāku un izjūtiet brīvību.
Ir teiciens: “Aiz katra veiksmīga vīrieša stāv sieviete”. Es to pārveidošu.

Aiz katra panākuma stāv dievišķais un saka: “Esmu tepat, tev aiz muguras”.

22. Labus darbus dariet neviļus

Kad atrodaties savā Es (savā būtībā), jūs esat visas pasaules labākais draugs. Gars ir matērijas draugs, bet matērija – gara draugs. Tie ir radīti viens otram. Tie viens otru balsta. Ja jūs nonicinat garu, matērija būs neapmierināta; ja jūs godājat garu, sāksit rūpēties par pasauli, bet ja jūs rūpējaties par pasauli, tā rūpēsies par jums.
Jūs esat ziemsvētku eglīte. Gadalaikā, kad augļus nenes neviens koks, eglītē parādās daudz dāvanu. Ziemsvētku eglīte ir pušķota ar dāvanām un svecītēm ne pašas dēļ. Tieši tāpat arī visas dāvanas, kuras ir jūsu dzīvē, ir citu dēļ.
Katram, lai kurš nepienāktu, dāviniet dāvanas. Kad jūs izpaužat labestību, atklājas jūsu patiesā daba.

Vai esat kādreiz izdarījuši labu darbu, negaidot pretī neko?

Kalpošanai nevajadzētu būt mehāniskai. Reiz skolnieku grupai teica: “Kalpojiet”. Viņi jautāja: “Kas ir kalpošana? Vai nevarētu pateikt piemēru?” Tiem atbildēja: “Piemēram, ja vecenīte grib pāriet ceļu, pieejat un palīdziet tai.”
Zēni gaidīja piemērotu gadījumu veselu nedēļu, bet negadījās neviena vecenīte, kura gribētu pāriet ceļu. Beidzot četri no viņiem ieraudzīja, ka pa ietvi iet kāda sieviete. Viens zēns piegāja tai un jautāja: “Atvainojiet, vai jūs negribētu pāriet pār ceļu?” Viņa pagriezās un teica: “Nē”. Zēns apjuka. Tad piegāja otrs zēns un tai jautāja vēlreiz, nodomājis, ka pirmais to nav izdarījis pietiekami labi.
Sieviete mazliet samulsa. Viņa sāka prātot, kāpēc viņai tā jautā. Un atbildēja, nu labi, var viņu pārvest ceļam. Tiklīdz viņi bija otrā pusē, pienāca trešais zēns un jautāja tai: “Vai negribat pāriet ceļam?” Nu tā satraucās pa īstam. Un kad tai tuvojās ceturtais, viņa, vai kliedzot, aizbēga!
Nevajag plānot labos darbus. Vienkārši izdariet kaut ko neviļus. Kad jūs izdarāt labas lietas pie gadījuma, jūs saskaraties ar savu patieso dabu.

23. Esiet skolnieki … vienmēr

Atcerieties, ka esat mūžīgais skolnieks. Nevērtējiet nevienu par zemu. Gudrība var ierasties no visurienes. Atcerieties senu teicienu: “Lai plūst zināšanas pie manis no visām pusēm”. Māca katrs notikums, katrs cilvēks. Visa pasaule ir jūsu skolotājs. Ja jūs esat pastāvīgā gatavībā mācīties, jūs vairs citus nevērtējat par zemu. Jūsu dzīvē uzplauks lēnprātība.
Ir kāds skaists stāsts. Kāds cilvēks ir nopelnījis daudz naudas un nodevis visu īpašumu dēlam. Dēls aiz savas lielās mājas ir uzcēlis mazu mājeli un un teicis vecākiem: “Tagad jūs dzīvosiet te”. Un tā vecie dzīvesbiedri dzīvoja šajā mājiņā, bet dēls ar ģimeni – plašā mājā.
Reiz mazdēls rotaļājoties aizskrējis būdiņā pie vectētiņa, kur viss ir bijis nožēlojamā stāvoklī. Mazdēls ir teicis: “Vectētiņ, uzmanies ar traukiem un krēsliem. Neplēs tos”.
Kad vectētiņš jautājis, kāpēc, bērns atbildējis: “Tāpēc, ka rīt tos vajadzēs manam tēvam”. Cilvēks neapzinās šo lietu. Kādreiz jau arī jūs novecosit.

24.Sapņojiet par neiespējamo

Ja nav sapņa, to nevar iemiesot. Visi izgudrojumi ir radušies no sapņa. Sapņojiet par neiespējamo. Dabiski, sapnis nozīmē kaut ko aiz jūsu iespēju iedomātajām robežām. Padomājiet, no kā rodas sapnis. Daži sapņi jūsu dzīvi ir ietekmējuši, citi nē; ir sapņi, kurus atceraties, ir, ko esat aizmirsuši.
Mēs visi esam ieradušies šajā pasaulē, lai paveiktu kaut ko brīnišķīgu un neatkārtojumu; nelaidiet garām iespēju. Dodiet sev brīvību sapņot un domāt ar vērienu. Nostipriniet drosmi un vēlmi iemiesot savus dārgus sapņus. Cilvēki, kuri ir sapņojuši par dižo, nereti ir apsmieti, bet viņi ir palikuši stipri savu mērķu sasniegšanā.

Dariet radošas lietas. Nevienam gadam nav jāpaiet bez radošas darbības.

25. Nevērtējiet savus panākumus par zemu

Tāpat kā mēs pārliekam kalendāra lapiņas, vajag pastāvīgi pārlikt sava prāta lappuses. Gadās, ka mūsu piezīmju grāmatiņas ir pilnas ar atmiņām. Sekojiet, lai nepierakstītu nākošos datumus ar pagātnes notikumiem. Iedaliet brīvu laiku radošamības uzplaukumam. Jaunā gada svinēšana palīdz jums kļūt gudrākiem.
Mācieties no pagātnes veiksmēm un kļūdām un ejiet tālāk.
Cik dienas pagājušajā gadā jūs bijāt sanjāsas (atsacīšanās) stāvoklī? Cik dienas jūs cīnījāties, būdami maijas (materiālo maldu) gūstā? Atskatieties un atcerieties visu aizgājušo gadu. Nepārskrieniet nekam. Neko nenoliedziet. Ne no kā neizvairieties. Tajā pat laikā turiet skatu uz savu Es. Tas ir smalks līdzsvara stāvoklis.

Šis līdzsvars ir joga (sajūgšanās ar Visaugstāko).

Nabagais Jauno gadu svin reizi gadā. Bagātais svin katru dienu. Bet visbagātākais svin katru savu  brīdi.
Cik bagāti jūs esat? Ja jūs svinat katru mirkli, jūs esat Visuma Dievs. Svētku laikā pārlūkojiet visu gadu. Tas ir jūsu mājasdarbs. Salīdziniet savus aizgājušā gada panākumus ar aizpagājušā gada iznākumu un pasmaidiet.

2007. gads ir veiksmīgs … jo šajā laikā dzīvojat JŪS!!! Lai pats laiks svin jūsu klātbūtni.

Ja jūs dzīvojat pasaulei, pasaulei ir paveicies. Smaidiet vienmēr.
Ļaujot laikam svinēt jūs, jūs kļūstat par novērotāju pašu svētku centrā. Sirds vienmēr tiecas uz veco, prāts – uz jauno. Dzīve ir abu apvienojums.
Lai Jaunais gads nes mums seno viedību un mūsdienu norises, jo bez katra no tiem dzīve nebūs pilnīga. Nekautrējieties runāt par cilvēciskām un garīgām vērtībām. Ir pienācis laiks modināt visu pasauli!

Esiet mūžam jauni un laimīgi!!!!!!

http://www.artofliving.ru/ru/materials/detail.php?ID=721

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s